rūsganais sprakšķis

jūtos kautkur aizpeldējusi

sēžu darbā, darbi līdz ausīm sakrājušies,kamēr nebiju, bet kautkur savienojums pārtrūcis, nespēju pieslēgties.

nevaru sagaidīt rītdienu, uz mežu, tā gribas uz mežu, ielīst brikšņos, un nenākt ārā, a ja nu paliks vieglāk. . .

nez no kurienes sajutos pēkšņi pacilāta un ienāca prātā,ka gribētos aiziet uz randiņu.
diez KĀ pie tāda tiek un kā to dara?
i feel like ancient.