rūsganais sprakšķis

jā, lai arī es dzīvoju ar savu VIŅU :) kopā, jā, piekrītu - visas tās jaukās slaistības, kuras Tu uzskaiti bija mans dzīvestils līdz tam, šobrīt - ļoti ievērojami mažas devās, kas periodiski pietrūkst. BET, kad dzīvo kopār ar savu VIŅU (jā, jā - visiem burtiem lieliem), tad tas kaut kā paliek citādāk, jo Tu sāc darīt tās lietas, kuras iepriekš nedarīji, nevis tāpēc, ka nedrīkst vai kauns nedarīt, bet tāpēc, ka to pēkšņi ir patīkami izdarīt. Nevaru paskaidrot, ka'peč, bet tā ir. Un tad, ja abi saprot, ka laiks sev ir svēta un vajadzīga lieta, tad iemanās dot pāris brīvos vakarus nedēļa, kad otrs ir sporta aktivitātēs/savu draugu vai ģimenes lokā un Tu esi viena pa māju un vari sušķoties, spaidīties, epilēties, maskoties, pedikirēties, reiāloties un darīt visas tās lietas, kuras jau nu tajā brīdī kārojās. :)