man domāt
Tu pati ar to "es pēc tikiem tur vakarā neēdīšu, tas nekas ka esmu pārsportojusi jēgu, pa visu dienu esu apēdusi vienu sviestmaizi, mirstu badā, bet VARU neēst" esi iedzinusi to rumpi pārliecībā, kā jāizmanto rakstura vājums, lai sagādātu pamatīgas rezerves brīdim, kad raksturs atkal nostiprinās pozīcijas :P