rūsganais sprakšķis

paši visi muļķi vainīgi, man bij ērtāk sēdēt pa divām vietām, par cik tante pa kreisi bija bezgalīgi kaitinoša, sasvempos uz labeniski.

skaisti bija. protams,ka man no sākuma nepatika ne importa tenors, ne importa soprāns. aber tenors sevi attaisnoja, kamēr kaza Kraidere akal bij izdomājusi niekoties ar dakteriem un "aiaiainavbalsskātagadbūt".
nu ta ne sūda nebija. tur,kur vajag nebija, bet man až elpa aizrāvās - vienu pianissimo nolauza tā,ka šišona vietā es būtu uzdūrusi viņu uz zižļa.
mūžā neesmu redzējusi operas solistu,kas 90% laika tur pirkstu pie auss, kamoooon! ja viņu vēlreiz uz kautko uzaicinās, vnk boikotēšu.
līdz ar faktu,ka viņa vnk nevarēja pavilkt,tad beigas mani nomočīja dziļi zem krēsla, nebija ne sūda nekāda pacēluma, bet tak dies irae ir tik afigenna kruc.

man līdz viņas solo tāādas skudras skrēja pa kauliem, nu nenormālīgs kaifs.
ehh, nesaprotu cilvēkus,kas nesaprot orķestra skaistumu. un kā latvija ar radiokori blieza. un apkārt lidoja kaijas, stulbi cilvēki bija atnākuši ar maziem kvekšķošiem bērniem un šalca priedes. un spāre bizenēja. spāre un priedes bija forši,jā.

vot šitādu es gribēju dzirdēt soprānu

jā, un tagad man ir skumji.
rekviēms tomēr. ir,par ko domāt.