rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
sapnī stāvēju kautkur augstu, augstu.
kā tāds milzu granīta/betona perons, kā plosta vārti upē,tikai bezgalīgi garš un debesu augstumā.
un tā es tur stāvēju pašā galā un sapratu,ka man ir jālec lejā, jo atpakaļceļa jau nav.
bet tik ļoti negribējās nosisties.
  • Tad noleci? Vai pamodies?
    • nu,tas bija kā sapnī mēdz būt - sāku krist, nobijos, patinu atpakaļ, tad sāku skaidroties ar māti un tad kaķa košana mani izbesīja un es pamodos un secināju,ka ir 9.00
Powered by Sviesta Ciba