dikti smukas bildes :]...man ar balss nav..un emocijas vēl arvien plūst pāri malām :]

aptuveni, kur tu stāvēji? man ir vairākas bildes, no kurām var izvilkt arī sejas :)

atradu :)))))

f sektors, 36 rinda :]...oi...es ļoti ceru, ka es tur kārtīgi dziedu..:]

kvalitāte nav diža, bet šis tas ir. māsa, diemžēl nezināja, kur mēs stāvam.

ne nu šīs bildes ir ritiigi foršas :D beidzot var redzēt kā tas onkuliitis uz jumta vispār izskatījās :]

hmm, bet bildes patiesi labas.
vakar skatīdamās koncertu (tv gan) pamanīju zibspuldzes vizam, nodomāju, - nez kas ta tur var sanākt??
re ka var.

mana māsa māk knipsēt ;)

kā vispār patika pasākums?

pieķēru sevi, ka šogad tā kā vecs tantuks jūsminos par koncertu. it kā pat negribēju skatīties, tā īsti neinteresēja - viss, kas mani saistīja visā svētku programmā, bija "spēlēju, dancoju" uzvedums. bet beigās arī koncerts sagādāja patīkamu pārsteigumu.
forši, ka lauzts stereotips, ka koris var tik "Trīcēj kalni, skanēj meži" maut :)
un tie lakatiņi, un baloni un visādas fīčas, patiešām patīkams pārsteigums :)

tik radās iespaids, ka jaunieši nezin "Pūt, vējiņi!" vārdus... tas gan tā pastulbi.

ļoti daudz pozitīvu emociju sagādāja stāvēšana uz estrādes. šī kopības sajūta.

nu es, diemžēl, arī atzīstos, ka nezinu "Pūt, vējiņi!" vārdus. pirmais pants un viss.

starp citu - "Trīcēj kalni, skanēj meži" vārdus es nezinu un nemācētu nemaz maut :D

hehe...toties mums ir hits par leilu :D

kas par leilu? per vaļā :)

:DDDDDDDDDDDDDDD

ooooooooooooooo, leila!!!!!!!! :)

massa, massa, massa!!!!

ticki, ticki, tamba!!!!!! :))))

eeeeeeeeeeeeee manu, eeeeeeeeee manu, eeeeeeeeeeeeeemademoisell!!!!!!

ir uzfilmēts ;]

:DDDDDDDDDD

heh, vārdus es ar laikam tik pirmo pantiņu atcerētos, toties melodija vēl ilgi grauzīs manu mūžu :D mūsu skolotājai/diriģentei bija uzmācīga ideja, ka šī dziesma ir jāblēj katrā nodarbībā, un man jamā nepatika :/
par vējiņiem gan lielais fuj, tā jau tāda kā otrā himna :)

Bilži ir baigi labie! Laikam jau tomēr ir izdevies tas trisk ar lakatiņiem...es jau tam neticēju no sākuma...bet nu redz - viss tomēr izrādījās savādāk. Man nebija tās īpašās svētku izjūtas, ka pirms 5 gadiem, kad es tiešām raudāju svētku koncertā. Tagad ātrāk gribēju prom uz māju...

Pirms pieciem gadiem es nepiedalījos. Bet šoreiz bija tā ĪSTĀ sajūta. Tā, ka tu dziedi tik, cik spēka! Nodziedam dziesmu un var sadzirdēt atbalsi, kas atnāk atpakaļ pie mums. Neaprakstāmi labi! Un vēl zosāda ...

skaisti. gribu buut skoleens.