Ārā sāk zibeņot.

Šodien likās, ka debesis nokritīs no apaļā kupola augšas un sašķīdīs. Pasaule vienkārši sagrūs.
Likās tas tik reāli, cik tas vispār ir iespējams. Tā ļoti tieši. Es redzēju savādāku pasauli.
Un vēl likās, nu tiešām - ka pasaule ir apaļa.
Un ka visi jūs dzīvojat Matriksā. Ka viss ir ieprogrammēts. Ka tā nav realitāte. Nu nav. Kā filma.
Ja "Matrix" vēl nebūtu radīts, šodien to radītu es.

To nav iespējams aprakstīt. Vai nu tāda sajūta ir bijusi, vai nav.



Un tagad ir tā, it kā es zinātu kaut ko tādu, ko jūs ne.

Cilvēki mainās.
Kāpēc cilvēki mainās?

Brīvdienas pavadīju Skultē.
Neskatoties uz dažādajām emociju virtenēm, noskaņojums labs.
Dienas pavadīju tīrot māju un taisot ēst. Es savādāk nevaru...

Vakar beidzot vesperam uzrakstīju aprakstu (nekas spīdošs nesanāca, bet šobrīd visa kā ir tik daudz, ka labāk diez vai varēju).
Jāstrādā ir tik nenormāli - sāku saprast, kā tas ir - beigt skolu (vai vismaz to daļu, kas jāliek šogad).
Bet lielās līnijās ar mani viss ir labi.
Žēl, ka nesanāk laika kino.
Bet tas nekas. Pat neprasās...

Esmu atguvusies pēc Lietuvas. Un izskatās, ka arī mantas, ko aizmirsu tur, drīz atradīs ceļu atpakaļ pie manis.


Bet tagad -
Gan jūsu, gan manam priekam, dzejolis:


BŪTU...


Bērnībā
no dziļās akas
gribēju es
tur to lejā
mazo
sevi
ārā izsmelt

Būtu ar ko paspēlēties...
/O.Vācietis/

Veiksme noderēja.
Paldies.

Esmu mājās.
Šodien ir mana melnā diena. Nepietiek jau ar faktu, ka rītu pavadīju ar domu : "Satikšu Katju vai nesatikšu? Tikšu mājās vai nē..." (garš stāsts), tagad mēģinu sarunāt, lai manu pasi un dzimšanas apliecību, kuru atstāju hotelī, brāļi lietuvieši savāc un nogādā drošībā.
Ar mani tikai problēmas.

Jazz voices. 3 diena.
Mulka lietuviesi netur man lidz.
Negribu braukt majas.

Bet jusu priekam - Ieprieksejo naksu smiekligakie citati jeb lietuviesu izteikumi latviesu valoda (es nezinu, kurs viniem to ir samacijis, bet calim ar humora izjutu viss bijis kartiba):

Ezis - adatu galva(s)
Cuska - džunglu šnore
Valis - juras burbulis

Un, protams, visvislielakais latviesu lamuvards - zirga galva (pec siem vardiem visi latviesi satrakojoties un dodot pa galvu).
Smejos lidz asaram.

Beidzot esmu musu hoteli. Visu nakti notuseju ar lietuvisiem pie viniem, tagad beidzot atbraucu lidz musu hotelim, paris stundas paguleju un esmu gatava braukt fanot par konkursantiem.
Man tik loti patik tas, ka nav japiedalas.
Var darit VISU.

Un cilveki ari te ir loti laipni.
Daudz laipnaki.

P.S.Te nav garumzimju.
P.P.S. Vakar nakti uz bridi likas, ka es pat saprotu visu, ko vini saka.
P.P.P.S. Fuckin` ameazing.

Šodien bija vienkārši fuckin` great diena.
No rīta biju uz literatūrām... tad arī uzspīdēja saule un laiks palika daudz siltāks. Aizaizdomenē kopā ar Reini nosēdējam stundu gozējoties saulē un īsti neko nedaot. Pārējā priekšpusdiena pagāja braukājot ar mašīnu, kurai visi logi vaļā, klausoties skaļu Jonny Lang, pīpējot uz ēdot pusdienas brīvā dābā.

Mana vasara teju jau sākusies!!
3. aprīlis. Tas der.

Kā kārtīgi latvieši pēc tam skolā nosnaudāmies un pēcpusdienā aizgājām pie Indriķa parunāt par "Bird" Parker.
Vakars izskatās aptuveni tāds pats kā priekšpusdiena.
Man patīk tā.

Un tagad beidzot skatīšos "Mo` better blues".
Un rīt no rīta es braukšu uz Lietuvu.

Suck this.

"Sirds nemeklē. Tā mīl. Vienkārši mīl." /Marks Tvens/

Arī man vismīļākā ir zviedru džeza mūzika.

Un šovakar es neko nedarīšu.
Savu nedēļu sākšu rīt.

Beidzot ir pienācis tas brīdis, kad es dzīvoju sev.

Un vēl gribās visai pasaulei parādīt vidējo pirkstu, uzlikt skaļu roku un skaļā balsī kliegt "Fuck you all".

Gribās tikai sēdēt un rakstīt mūziku.
Visu laiku.

Izrādās ir arī daudz ļoti ļoti foršas mūzikas ar itāļu tekstu.
Paldies dievam:)

Roberto Benigni pievienojas manu ģēniju sarakstam.

Tāpēc, ka pasaulē ir tik daudz labā, šovakar es skatīšos "La vita e Belle".


Un poļu dziedātāja Aga Zaryan ir vienkārši ļoti skaista.

Prieks.
Bet ne tāds, kā parasti.
Klusais prieks tur iekšā.

...un pasaule apklusa.
Lodes svilpieni.
Un pēc tam - miers.