Šodiena bija laba.
Pusdienu nogulēju Reiņa dārzā sauļojoties un sūcot aliņu.
Labs nedēļas iesākums.
Labs, labs.

Vēl viens mazs sapnis - "Edward Scissorhands" by Tim Burton. Meistardarbs.
Tieši kaut ko tādu es gribēju redzēt.

Burton liek sapņot un ticēt.
Man izbeigušies vārdi, lai vēl ko teiktu. Viņš ir pats, pats, pats...

Es pat varētu nesarunāties un izslēgt no savas dzīves tos, kuri saka vārdu "cilvēciņš".
- Ja tu esi labs cilvēciņš.... visi esam cilvēciņi... tāds cilvēciņš, šitāds cilvēciņš...


Šis vārds ir zīmogs uz pieres.
Alerģija.


Labi, ka neviens no manējiem nelieto šo vārdu.
Es neizturētu.

Ak, jā...
Pavasari, pavasari...

Un vēl gribētos raudāt.
No laimes.

Nu tiešām tāda sajūta, it kā pasaule mani mīl.

Īsumā par nedēļas nogali: 5dien ar vesperu bijām uz Emir Kusturica and his No Smoking Orchestra koncertu.
Kaut ko TIK dīvainu es redzēju, iespējams, pirmo reizi. Viņa mūzika ir tāda pati kā filmas - un vai nu ļoti patīk, vai ļoti nepatīk. Vēl arvien neesmu tikusi skaidrībā, ko par viņu domāju es - Tas laikam ir pārāk dīvaini. Pat man. (Bet viņam savu koncertu iesākt ar Padomju Savienības himnu, protams, ir ģeniāla ideja.)

6dien man bija Lielā pavasara tīrīšana. Pusdienu gludināju visus četrmetrīgos aizkarus un pēcpusdienā ar eluli padalījām Latvijas koncertu bukletiņus.

Bet vakarvakars un šodienas rīts pagāja klausoties Wolfgang Haffner mūzikas skaņās.
Man nu TIK ļoti patīk tas, ko viņš dara.
Nu TIK ļoti. Tādi cilvēki kā viņš dara pasauli labāku.

Un šodien spīd saule un ārā +20.
Biju pie Reiņa - sēdējām viņa dārzā un ēdām pusdienas. Pirmo reizi šajā gadā...

Zied ķirši.

Vakar dzirdēju to, ko jau ļoti sen gribēju dzirdēt.
Wolfie.
Mans mīļākais bundzinieks.

Šodien pirmo reizi mācību gada laikā piecēlos uz nullto stundu - sportu.
Nebija prātīgi darīts, visu turpmāko dienu bija ļoti slikti.

Ar pandemu šodien dikti jauki padžemojām, sanāca varen` smuka tēma.
Vēl bija kompozīciju koncerts. Tajā laikā, kad centos neaizmigt, fanoju par mūsu darbiem.
Pēc tam pagulēju eluļa istabiņā, pie Induļa paklausījos lekciju par Bud Powell un visu atlikušo vakaru nosēdēju Vērmaņdārzā.
Ar Reini vērojām cilvēkus.
Tik ļoti savādi.... tie cilvēki.

Atgriezās nerealitātes sajūta.
Welcome back. Tu man pietrūki.

Aizvakar es nopirku auksti kūpinātu lasi.
Tik ļoti gribējās.

Ar Reini dodamies nopētīt viņa, iespējams, jauno mašīnu.
Vīrs, kurš nolēmis to pārdot: Manai gan labāk patīk automātiskā kārba. Un kā jūsējā sieviņa? Brauc?
Reinis paskatās uz mani un pasmaida : Nē, vēl nebrauc.

Patīk strādāt naktīs.

Šīsdienas neveiksme : Aizgāju mazliet pagulēt ap 16.30, uzlikdama modinātāju 18.00... kurš nenoskanēja. Piecēlos 20.30.
Tagad to kompensēju.
Sanāk.
Tikai miegam atkal atliks ne vairāk kā 5 stundas.
Neko darīt.

Šodien uzcepu auzu pārslas ar cukuru. Kā bērnībā - es mēdzu tādas taisīt, kad mājās nebija nekā salda, bet gribējās...
Kā bērnībā.

Nu ne jau Emirs Kusturica būs Rīgā. Piektdien.
Tā nevar.

Aizvadītās nedēļas citāts : "Kāpēc tev patīk tikai jocīgas un dīvainas lietas?" /by Rūdolfs/

Bet tā jau nav.
Vēl man patīk arī skaistas lietas.

Šodien arī es iemēģināju vespera krēslu.
Labs.

Laiks bija fantastisks - tā sāpēja sirds, ka visa diena bija jāpavada pie loga, mācoties vēsturi un lieteratūru.
Atriebjoties es pēcpusdienā tomēr izgāju ārā, satiku mīļoto eluli un nopirku sev jaunu kurpju pāri.
Jauka diena.

Cilvēki domā, ka esmu iemīlējusies.
Bet es par to tikai pasmaidu.

Viņiem jau vajadzēja zināt, ka ar mani tā nenotiek.

Viss kaut kā palēnām virzās uz priekšu.
Sastādīju brīvdienu plānu (kuru vespers man tikko izjauca), ar kuru saskaņā 2 dienās es tiktu galā ar visu iekavēto.
Nav slikti.
Patiesībā ceru, ka būs slikts laiks. Vienīgi tad varēs saņemties visu dienu nosēdēt iekštelpās.

Tim Burton turpina būt mans varonis.
Un "Big Fish" ir ļoti īpaša filma.