Šodien pie Grundes klausījāmies "Liteni".
Tā tirpiņas man nekad nebija skrējušas.
Vasks ir ģēnijs.

The Cinematic Orchestra - To Build a Home.
Pārpasaulīgi skaisti.
Tik skaisti, ka liekas - neko vairāk pasaulē nevajag.

Vienīgās brīvdienas vakarā, kad beidzot esmu ko pastrādājusi skolai, ir sajūta, ka šodien nekas prātīgs izdarīts nav.

P.S. Nebiju domājusi, ka "Windmills of your mind" vārdi ir tik šizofrēniski.
Pareizā izvēle.

Lieldienas bija mazliet neparastas.
Daudz kas ir mainījies.
Paredzams kļuvis neparedzams, ārā - Ziemassvētki, bet visas baznīcas Lieldienu vakarā vai nu ciet, vai nu tur notiek koncerti. Maksas koncerti. Ne jau man būtu žēl naudiņas - es vienkārši gribēju ieiet tukšā baznīcā un mazliet palūgties.
Šoreiz nesanāca.
Bet ar māsu izstaigājām sniegoto Rīgas centru, nopirkām saldumus, aizbraucot mājās kārtīgi izšūpojāmies pagalma šūpolēs, papikojāmies, pataisījām enģelīšus sniegā un vienkārši izsmējāmies par spīti tam, ka visu pēcpusdienu strīdējāmies.

Atnākot mājās uzliku Nat King Cole, uztaisīju Piparmētru Mohito tēju, iekurināju kamīnu un saliku Katanu.
Kā Ziemassvētkos.

Priecīgi jums arī.

Man jau likās, ka nesanāks.
Sanāca.

Šodien ir Lieldienas.
Ar māsu taisījām svētku pusdienas. No septiņiem ēdieniem.

Tagad es (kā kārtīga latviete būdama) mazliet pagulēšu, un tad gribu aiziet uz Baznīcu.
Ome ar Opi ir prom.
Dzīvoklī klusums.

Hahahā.
Šodien man te nenodzēšams smaids.

Šodien krāsojām olas.
Mums vienmēr ir visskaistākās Lieldienu olas.


Mazliet žēl, ka šie svētki būs jāpavada Rīgā.
Bet tas nekas.
Es neļaušu tam manus svētkus sabojāt.

Ik pāra mēnešus rodas nepārvarama vēlme izrauties no savas kūniņas un paskatīties, kas notiek apkārt.
Tādos brīžos es lasu citu ierakstus un meklēju kopīgās iezīmes.
Kas tā par apātiju?

Bijām uz "Noteikti, varbūt"
Tagad jūtos labāk.

Vienmēr fascinē tā sajūta, kad gulētas ir divas (vai mazāk) stundas.

Vakardienas citāts by Roms : "Bet visā pasaulē pret trombonistiem izturās kā pret invalīdiem. Neviens jau arī negaida, ka invalīds..."
(Šajā brīdī es smējos tā, ka sāpēja vēders un pārējo domu neuztvēru)

Tikko izpildīju skaņkārtu izpratnes testu iekš jazzmusic.lv
10 no 10.
Hahahā.

Nu tā es te dzīvojos.
Viss kārtībā. Daudz jādara, bet ar visu tieku galā.

Nekādu problēmu.

Tikko saliku mantiņu no Kinder surprise, ko atradu savā skapītī.
Paldies tam, kurš to tur atstāja, bet tomēr neatzinās.
Jūtos kā bērnībā. Pēc kombo tas tik tiešām bija vajadzīgs.

Šodien gribas būt ļaunai.
Pret visiem. Un jo sevišķi tiem, kas man mīļi.


Nekādi nevaru iemācīties pateikt skaidru un gaišu : - Nē, es to negribu. Man tas nav vajadzīgs.
Kaitina tie cilvēki, kuri nesaprot, ko nozīmē atteikums.

Šodien ārā smaržo pēc pavasara.


Reinis tikko atveda manu PC, kuram beidzot veikta Windows pārinstalēšana.

Vēl šodien nopirku tādu skaistu, pavasarīgu blūzīti.
Jauki man te vispār.

Vakardienas ultimate citāts vesperam by Grigaļa j-kungs.
Būs gan grūti aprakstīt, jo paši svarīgākie bija viņa žesti, bet :
-...un tev tās rokas tā kā surdotulkojumā vienmēr trīc. (Kam seko perfekts paskaidrojums kustību veidā)


Vēl pāris vakardienas citāti by Terri Lyne Carrington :
- Music is freedom.

- I am not what I do, I do what I am.



Un piektdienas citāti by Šimkuse :
- Mākslinieks... tas jau tāds nervu slimnieks.

...un Grundulis par Macatu:
- Jā, Rūdiņ,... tu jau arī gribētu savu strīpaino zebru vienmēr stiept līdzi. (Domāts par klavierēm)

Vakar un aizvakar risinājās SONY JAZZ STAGE 2008.
Par spīti zemajam vokālistu līmenim, milžu cīņas bundznieku starpā, rezultātu paziņošana, apbalvošana un laureātu koncerts atstāja tādu patīkamu sajūtu.

Vēl vakar man bija spēle Arēnā. Tas gan bija kaut kas ļoti, ļoti foršs.
Mūsu pienākums bija spēlēt mūziķu afterparty. Tā noteikti bija viena no labākajām spēlēm, kas man bijusi. Tāda saikne ar publiku un komunikācija... Patīkami.
Pēc 2.00 vēl aizbraucu uz Basteju, paklausījos Lietuviešu brāļus Aleksas, izpīpēju paciņu ar cigaretēm un ar vesperu un paulīti sadzērēmāmies vareni daudz B-52, kas beidzās ar to, ka piesēdos pie klavierēm... My mistake.
Ap 6.30 bārmeņi mūs izmeta ārā un mans alkohola līmenis asinīs bija sasniedzis teju max.
Bet atcerēties atceros visu. Žēl tikai, ka tik neskaidri :)

P.S. Un laikam jau labi, ka nevarēju palikt uz vakardienas koncerta otro daļu. Man pietika ar Stībeļa, Jevsjukova un Kaspara skaisto akustisko dziesmeli, Busuļa beat box un Buiķa "Smoke on the water". Tas bija super.
P.P.S. Un arī Carrington meistarklase no rīta bija vienkārši forša. Nu tā... Ka pēc tam palika tā ļoti silti un jauki.


Bet šodien pie manis atbrauca tētis, mamma un māsa.
Jauki. Neviltots smaids manā sejā.
Tikai miegs nāk nenormāli...
Un citronu mājās arī nav.

Jāiet gulēt.
Saldus jums arī.

Šodien priecājos par skaisto laiku.
Saņēmos, piecēlos 6.00, samācījos mūz.lit. un turpinu dzīvoties.
Šodiena ir forša.

Kaut kā pamanījos visu līdz šim izdarīt tā, ka skolā nav nedz sevišķi daudz kavējumu, nedz neizdarītu darbu. Pat literatūrā ne.
Super!
Kaut kā šis gads liekas būs vēl veiksmīgāks par iepriekšējo.


Bet idejas, ko darīt ir tik daudz. Nu TIK daudz, ka nezinu, no kurienes lai sāk.

Nu ne jau vienā vakarā esmu tikusi pie 7. Transcribe!, 4. Sibeliusa un 5. Logic (7. Windowsam ir gandrīz neiespējami dabūt.)
Esmu vienkārši ģeniāla. Nu tā, ka pašai bail.
Kā jau paredzams teica : "Tu esi pozitīvi nūģiska".


Tagad jāsāk apsvērt iespējas par portatīvā iegādi.
To man tiešām vajag.