Centīšos savu šodienu izstāstīt apļveida kompozīcijas ietvaros... Bet tā jau vienmēr sanāk, vai ne??
Šobrīd esmu mājās, bet mana šaodiena bija... salīdzinoši notikumu pilna.
Viss sākās ar rītu, kurš bija izcili auksts, bet man bija sevišķi labs garīgais, tāpēc tas man likās nu tā - uz labu. Nokavēju mazliet skolu ( jo aizsēdējos pie spoguļa ). Kārtējo reizi sapratu, cik ļooti man patīk matene.
Vispār šodiena bija jauka. Tik ļooti jauka.
Pēc matenes man ir 2 h brīva laika, kur es mācījos neko citu kā... mateni. Un tad notika kas ļoti jauks :
Pie manis pienāca mazs puisēns un teica : tev ir ļoti smuki auskari. Tu pat iedomāties nevari, cik tas bija jauki...
Izrādījās, ka tas ir mūsu krievu val. skolotājas 5-gadīgais dēliņš Pauls. Un viņš man lika ko saprast...
Kad biju mazāka man riebās mazi bērni. Vismaz centos sev to ieskaidrot, ka mazi bērni - fui!! Bet... šodien aptvēru, ka esmu smagi kļūdījusies. Mazi bērni - tā ir laime! Un man vēl likās, ka man nekad nebūs bērni... Muļķe.
Tā mēs rakstījām tur skaitļus ( tikām līdz 23 ) - mazais aprakstīja visu manu matemātikas darba lapu :) Tik jauki. Sajutos ļoti labi.
Tad sanāca stulbs atgadījums vācu val. - skolotājai ir alerģija no smaržām, bet es starbrīdī, pavisam aizmirsdama par šo faktu, klasē uzpūtu sev smaržas. Pēc vienas sekundes simtdaļas sapratu, ko esmu izdarījusi. Protams, sāku vēdināt klasi, atvinojos... Sajutos ļoti stulbi :( Muļķe. Bet nekas, viss nokārtojās, izvēršoties visai saistošai diskusijais par vidi, dabu, utt.
Pēc tam - viena no salīdzinoši interesantākajām harmonijām pie Nika. Bija atbraukuši somi - no sadraudzības jazz un pop mūzikas augstkolas. Lekcija mums notika visiem kopā. Runājām par tritone substitution un altered dominant. Jauki. Palūdzu, lai Niks turmpāk lekcijas vada savā dzimtajā valodā - ziniet, tā labāk.
Pēc tā ar Rūdolfu aizgājām līdz Olimpijai - vajadzēja nopirkt klasesbiedrenei Jolantai 18-gadu dzimšnaas dienas dāvanu. Viss sākās ar to, ka gandrīz uzdūrāmies Rimi viņai virsū. Sākās "hide and seek". Protams, manas neizlēmības dēļ neko nevarējām izvēlēties un mans pēdējais salmiņš bija - zvans Unai. Viņa diemžēl necēla un es rakstīju sms - "Čau. Ar Rūdolfu esam Olimpijā. Domājam Jolantai dāvanu no jazzistiem. Ko lai nopērk?" Bet pārpratuma dēļ, to aizsūtiju... Jolantai. Cik stulbi. Bet viss beidzās labi - sapirkām visādus saldumus, tējas un šampi, un beidzot gājām sveikt.
Pasākums izvērtās par absolūtu meiteņu pasēdēšanu - "no more secrets". Jauki papļāpājām - sen nebija bijis atklātības vakars.
Uzzināju, ka Anete saejās ar Klāvu ( to, kas Liepiņš ) - tas, saprotams, mani pārsteidza - viņš taču tāds izskatīgs un gudrs puisis. Bet nu labi - man prieks, ka viņa ir laimīga. Lai nu kurš, bet viņa to tiešām ir pelnījusi.
Un šobrīd esmu mājās - satinusies segā un ar termometru mutē. Angīna. Manas mandeles ir čupā. Un rītdiena būs briesmīga, es jau jūtu. Bet neko darīt. Uz skolu laikam tomēr neiešu - līdz Eirovīzijas mēģiem jātiek uz pekām. Kaut kas vienīgi jāizdomā par somu meistarklasēm, kas rīt notiek RPIVā. Kaut man būtu labāk... ļoti negribas kavēt.
Un Ārčijs arī neliek mieru...

P.S. Šodien atkal aizdomājos par medniekiem. Par šo cilvēku tipu... Neko labu tas nevienam nav nesis.