Ms_saint

Ārprāts, nu kas tas ir, katru dienu manā horoskopā viss ir par un ap kļūdām. Tas mani jau ir sācis psiholoģiski ietekmēt.

Kādu brīdi atpakaļ sajutos nožēlojami ar visu to, kas man ir, jeb pareizāk sakot nav. Itin nekā tīra un skaista. Labi, ka vismaz ir citas iespējas kaut nedaudz, vismaz attālināti to sajust. Laikam jau naivi cerēt, ka kaut kas tāds būtu iespējams.

Es zinu, ka tas ir baigi ļauni, bet es atzīstos, ka bieži vien klusībā ņirgājos par cilvēkiem ar liekā svara problēmām. Atliek vien cerēt, ka tas man kādreiz neatspēlēsies, tomēr tuvakajā laikā noteikti ne. Jo es par sevi zinu to, ka es varu ēst ko vien man sagribās bez jebkādiem ierobežojumiem. Tas ir pilnīgi brīvs dzīvesveids ēšanas ziņā, ēdu kaut naktī, kaut divas lielās šokolādes uzreiz, kaut vai vistreknāko makdonalda burgeru. Seku nav. Tajā pašā laikā bieži vien aizmirstu paēst, lielā stresā nevaru ieēst vispār, nevis štopēju. Tā ēšana ir tāda iedvesmas padarīšana. Kad gribas, tad ļoti daudz un vēlams neveselīgi. Un tas viss bez liekajiem kilogramiem un jebkādām bažām. Man nav ne jausmas kā skaita kalorijas, kas jādara lai dedzinātu taukus. Kad uzkāpju uz svariem man allaž nemainīgi parādās viens cipars. Kā man patīk tā dzīvot.

Vakar ap šādu laiku skatījos visādas bildes no klubiem. Nezināmā kārtā tas viss man sāka likties diezgan nožēlojami. Visi skaistie un ne tik skaistie, it kā bagātie, ne vienmēr jaunie. Tā kā pati tāda veida dzīvesveidu piekopju gaužām reti, nu jau sāk likties, ka jāpiegriež tam skābekli pavisam. Kas gan var būt jauks no alkohola maldīgās eiforijas, pēc tam pamestības un vientulības sajūtām? Ak jā, un protams domas par to, lai tik viss iziet labi un pēc iespējas labāk. Tas ir labi, ka tas viss ir izdzīvots un pret to nu ir imunitāte, vienmēr ir prieks atgriezties mājās. Te priekšā ir kāds must-be pasākums, gan jau atkal pārliecināšos par to pašu.

Ieslēdzam domu spēku. Esmu pārliecināta, ka tieši tā arī notiks!

No visa ir palicis pāri tikai tukšums un aukstums. Nespēju savākties.

Nenormāla vilšanās viņā, man pilnīgi tam tagad ir jātiek pāri.

Tikko redzēju viņu (jā, jā, vieno no). Sen nebija redzēts. Konkrēti paātrinājās pulss, sirdsdarbība un visi pārējie procesi. Nu pavisam nekādīgi tas neaizmirstas. NEVER EVER FOREVER.

Eu, bet es pamazām sāku atmosties.

Šī nedēļa mani nopietni vājināja. Bija tikai viena diena, kad vakarā būtu varējusi atpūsties, jo pārējās dienas pie mums pavadīt laiku bija saradušies dažnedažādi ciemiņi. To vienīgo dienu es tāpat nebiju mājās. Pie reizes no jauna apzināju savu jauno "pensionāra dzīvesveidu": no alko, no sex, no risk.

Turpinot sapņu tēmu, esmu vienkārši šokā. Es redzēju to, par ko es domāju, ka nekas tāds vairs nekad nenotiks. Tas ir, reāli ta varbūt tas arī nenotiks, bet es taču to tik labi šonakt jutu!

Neiespējami riebjas horoskopi, kas man tiek paredzēti. Katru dienu un nedēļu tik viens un tas pats - pārslodze darbā, stress, nepatikšanas, pārmaiņas darbā un privātajā dzīvē, strīdi attiecībās un ģimenē, dodieties atvaļinājumā utt. Ok, tas mani neiespaido tik ļoti, lai tiešām sāktu tūlīt vārīties, bet pieredze rāda, ka tie sūdi nedaudz mēdz piepildīties, jo īpaši pēdējā laikā. Es jau pilnīgi spēju paredzēt - kā jauna nedēļa, tā šitāds horoskops priekšā.

Kādreiz sapņoju labi ja reizi nedēļā, naktī, kad miegs bija ilgāks. Tagad, neskatoties uz to, ka esmu sagurusi un nekad neizguļos nu jau gada garumā, es katru nakti bez izņēmumiem sapņoju kvalitatīvu sapni, gluži kā savu otro dzīvi. Tas mani jau dzen izmisumā.

Nekādi nesaprotu, kāpēc ar mani tas tagad notiek.

Piegriezies, ka vienīgais patiesais asums manā dzīvē tagad ir saistīts ar nepatīkamām lietām - meliem (saviem), kļūdām (savām) un uzbraucieniem (no klientiem). Lūdzu man patīkamus asumiņus.

Vienā ziņā sliktākais, kas var būt, ir tas, ka viņš negaidīs.

Ir cilvēki tev autoritātes, parasti jau sievietes, kurām gribētos kadā ziņā (attieksmes, uzvedības utt.) līdzināties. Tu par viņām nedaudz iefano, sāc tusēt vairāk un beigās konstatē, ka no viņu mutēm klausies pilnīgas stulbības, kuras pašai liekas kā pēdējais murgs un bērnudārzs. Tā teikt, ideālu nav. Kam līdzināties nav. Pati vien iru vislabākā.

Divas naktis tik reāli sapņi izsapņoti. Katru nakti ar citu. Šodien gandrīz par to sāku runāt kā reāli notikušu. Patīk man tādas lietas, mmm.

Ejot dušā aizmirsu paraudāt.

Kad nekā cita vairs nav, tad jāpriecājas par jūtām!

Man tagad ļoti, ļoti pietrūkst tā lietu fetiša, kas liek priecāties par liekām lupatām, ēdieniem, dzērieniem, smaržām un banālām sajūtām. Nu tas kas te vairumam sieviešu dzimuma pārstāvēm.