(no subject)
Dec. 3rd, 2008 | 01:58 pm
From:: ms_saint
Es zinu, ka tas ir baigi ļauni, bet es atzīstos, ka bieži vien klusībā ņirgājos par cilvēkiem ar liekā svara problēmām. Atliek vien cerēt, ka tas man kādreiz neatspēlēsies, tomēr tuvakajā laikā noteikti ne. Jo es par sevi zinu to, ka es varu ēst ko vien man sagribās bez jebkādiem ierobežojumiem. Tas ir pilnīgi brīvs dzīvesveids ēšanas ziņā, ēdu kaut naktī, kaut divas lielās šokolādes uzreiz, kaut vai vistreknāko makdonalda burgeru. Seku nav. Tajā pašā laikā bieži vien aizmirstu paēst, lielā stresā nevaru ieēst vispār, nevis štopēju. Tā ēšana ir tāda iedvesmas padarīšana. Kad gribas, tad ļoti daudz un vēlams neveselīgi. Un tas viss bez liekajiem kilogramiem un jebkādām bažām. Man nav ne jausmas kā skaita kalorijas, kas jādara lai dedzinātu taukus. Kad uzkāpju uz svariem man allaž nemainīgi parādās viens cipars. Kā man patīk tā dzīvot.