Ms_saint

Esmu palikusi diezgan aseksuāla, tādējādi vienai lielai ļaužu daļai arī neinteresanta. Es pieļauju, ka atēdos to visu. Nezinu, enerģiju gribas ieguldīt citās lietās. Tādēļ arī atzīstu, ka pēc standartiem esmu galīgi nemoderna (lai gan pašai liekas, ka īstenībā esmu modernāka par citiem).

Labi, kontakts ta ir, bet ir pietiekoši daudz citu lietu, kas man tagad bojā dzīvi. Pilnīgi nopietni, laikam esmu 100% pieaugusi, vairs nekādu lidināšanos. Tizli, neko citu es vairs nespēju šodien pateikt.

Ir kontakts!

Neticami normāli esmu izkūlusies no tās svētku padarīšanas, lepojos ar sevi. Būs jāliek lietā sava pieredze svētku rīkošanā. Negatīvu seku ar nav. Atpakaļ darbā. Sasodīti daudz ko darīt. Man ir vēlme rakstīt darba laikā, būtībā tas pat ir vairāk iespējams nekā ārpus tā. Tik redz kā, man tur laikam ļoti uzticās, tāpēc arī apkrauj ar vissarezģītāko. Es pat dienas laikā nepagūstu uzbužināt savu pašapziņu :-/

Vislabākais relakss un galvas iztīrīšanas metode tik tiešām ir braukšana ar mašīnu + skaļa mūzika. Vēlams ārpus pilsētas. Nefiga netaisos domāt par visu to. Kā būs, tā būs.
Es būtu tik laimīga ja es kaut pāris dienas varētu pasēdēt vienatnē, ar visām savām darīšanām. Ņezga man nepatīk. Lūk to es dēvēju par intravertumu.

Tagad tikai vien doma galvā: kaut ātrāk tie svētki paietu. Nu gluži kā pēdējos divus gadus.

Pofig, ka ir jau 2008. un tik daudz jau palaists nebūtībā, šai nodarbei jau laikam nekad nevar būt par vēlu. Pie tam gribas cerēt, ka ne jau viss ir palicis pagātnē. Arī ja tā, tad pietiks ko pārdomāt.
Mans jaunais alter ego. Man - nedaudz pāri 20 (gribētos teikt tieši tā), pieder daudz kā joprojām nesaprasta. Jāmēģina sakārtot. Sevi, savu pagātni, attieksmi, attiecības.