I MISS MY BOYS! :( Un ir tikai 2.diena... :(
Abi divi atvaļinājumos! Viens kāzu jubileju svin (HAHAHA... "Jau 13 gadus roku rokā" (vai kkā tml)... Ja vien Tu zinātu - naivā! Dod Dievs man nekad nedzīvot ilūzijās!!!) Otrs kkur Lietuvā ar sievu un gaisa balonu lido, kaut arī no augstuma baidās... Nabadziņš!
Man vienalga! Tik un tā ILGOJOS!!! Vismaz konkrētā brīdī šajā...

Par rozēm - liela daļa jau miskastē. Jā, šķiet, ka zinu, kas tās dāvināja. Šoks - tas būtu maigi teikts! Bet kā jau teicu savām meitenēm - ne es viņu pazīstu, ne viņš mani! Un es domāju, ka katrs ir pelnījis iespēju! Tāpēc arī piekritu kko kopā pasākt. Lai gan, ja godīgi, tad man daudz labāk būtu gribējies, lai tās ir no Endrjū vai R.

Fun times,

A.

Tici acīm, tās nemelo, pat ja lūpas nesaka neko!

Šodiena - diena, kad ar mani notika tas, kas notiek tikai filmās un ne ar tādām meitenēm kā es. Vienkārši WOW... Negaidītākais pārsteigums ever!
Un man nav ne jausmas, kurš sūtīja tās brīnišķīgās rozes. O.k. Man ir 1,5 varianti, bet es esmu reāla un īsti neticu, ka tas ir kāds no tiem... Vēl mazāk man gribētos ticēt, ka tas ir kāds stulbs joks un rozes atsūtītas, tā teikt, pa prikolam...

Darbā protams FULL MODE ļemdabsts šajā pašā sakarā, bet nu neko, turēšos pretī, cik varēšu. Un varēšu es daudz. Paveicies, jo Ingus (ja es esmu Klaču biroja prezidente, tad viņš ir Premjerministrs/Kanclers) atvaļinājumā. ;)

Vai es gribu zināt, kurš ir sūtītājs? Jā, laikam jau gribu gan... Pieļauju, ka agrāk vai vēlāk patiesība nāks gaismā. Bet kamēr tas notiks, es izbaudīšu mirkli un priecāšos par skaistajiem ziediem!!!

Bučas,

A.

BĻEHAMUHA!!! Ahahahaha.....

Who would have thought that one picture in Facebook would have me so riled up! (vomit)
Damn it!

Varbūt Aivai bija taisnība un man jau pašā sākumā vajadzēja visu pārsūtīt/parādīt viņai un viss. Un tad lai notiek, kas notikdams. Tikai, ja arī būtu tā darījusi, nojaušu, ka es tik un tā būtu tā vainīgā/sliktā/maita... Tagad jau ir tā, ka viss pārāk dziļi iesēdies smadzenēs. Citiem sīkumi, bet man - ja ne kārtējais mazais pasaules gals, tad pavisam noteikti kas tāds, ko nekādīgi nevaru no galvas izmest. Tāda es esmu!
Nu nekas....NEKAS, ja arī pienāks tā diena, kad Piepilsētās zila elle tamdēļ vaļā ies un man būs jāstājas visbargākajiem soģiem (Ģirtam? :D )priekšā... Es ieradīšos un ne jau tāpat vien... ES IERADĪŠOS AR IZDRUKĀM! Un TAD, lai notiek, kas notikdams!

Kā vienmēr esmu teikusi - brīžos, kad visvairāk gribas sarauties melnai, maziņai un vienkārši nebūt, IZSLEJIES LIELA, BALTA UN ESI!

Sleep tight,

A.


P.s. Kas bez grēka, lai pirmais TO met akmeni!

Vai tad es kādreiz varu kko izdarīt/uzvesties, kā NORMĀLS cilvēks?!!!???

Nē, šķiet, ka nevaru! Tas nebija nekāds jaukais vakars, kur nu vēl randiņš, tas bija totāls fiasko! Pēc tam jutos kā pēdējā... (ieliec vārdu pēc savas izvēles... lose, muļķe, neveiksminiece, zaķpastala... )

Sacepos arī par to, ka nepajautāji, kā tiku mājās... Bļāviens, tik pat labi es vēl tgd pa to nolāpīto Purvciemu maldos!
Šodien bija savādi. Un atkal - ne jau es speciāli nerunāju! Jā, atzīšos, ne arī speciāli gāju runāties...
Mazliet, protams, sāpīgi, ka viss atkal tā - slikti, bet arvien vairāk sāku pārliecināties, ka tā būs labāk.
Nekas, NEKAS, Agnese, Tu tiksi pāri arī visam šim!

Tikai turies,

A.

Ieklausies savā dvēselē! Dziļi sirdī Tu jau zini visas atbildes!

Tas tad arī laikam viss! Vajadzētu priecāties, jo izskatās, ka piepildījies tas, ko reiz teicu - man ir sajūta, ka drīz es Tev apnikšu! Vai arī esi atradis citu?! Vai sapratis, ka tas, kas bija starp mums, ko Tu pats uzsāki, nav pareizi? Ceru, ka pēdējais!

Es gribēju, lai liec mani mierā, lai viss būtu kā iepriekš... Tagad ir gandrīz tā (jo kā iepriekš vairs reāli nebūs nekad! Bļāviens, es tācu zināju, ka mums nekas nesanāks, tad kāpēc tagad ir tik sasodīti bēdīgi??????????????????? Es zinu kāpēc? Jo man patika, ka izrādi man uzmanību, saki, ka patīku Tev, ka pamanīji mani... Neviena cita jau nav...
Grūti pārdzīvot kārtējo atraidījumu. Nē, ne jau Tavējo, jo es jau atraidīju Tevi... Dzīves atraidījumu!
Pirmo reizi es iedomājos, ka varbūt jāiet prom no darba, jo manās smadzenēs tas viss kā vecā videokasetē, tik uz rinķi tinas... Traki! Nezinu, ko lai daru!

:(


If you hold me now and leave me never, say you'll stay with me forever, then I SURRENDER, SURREDEEEERRRRRRRR!

Pati vainīga. Kad sākotnēji ignorē sarkanās STOP zīmes, kas "lēkā" acu priekšā, skaidrs, ka vēlāk ar sausām acīm cauri netiksi!!! Acis gan vēl pagaidām sausas, bet nervi - čupā iet! Fūūūū...

Priecājos, ka vakar pateicu to, kas bija sakrājies, kaut gan viņa reakcija/atbildes bija tādas... Parādīja attieksmi. Tāda attieksme man nepatīk!

Šķiet, ka viss kkā par daudz sāk ap to vien griezties un arī tas man nepatīk! Gribas, lai ir normāli un viegli.
Un pati vēl vakar padomāju, jā, jā, ko Tu mani māci, ka viss ir jāizdzēš, labāk pats par sevi, savu telefonu un sievu domā... Šodien gandrīz iekritu. Kājas aukstas!
Vai tas viss ir tā vērts? Nezinu! Sāku stipri šaubīties!

Be safe,

Miss Atomic Bomb

Gada pirmspēdējā diena un es atkal par to pašu...
Pēdējās nedēļas ap to vien prāts grozās, īpaši, kad uz Piepilsētām jābrauc...

Nu jocīga es esmu - pa dienu domāju - kaut nu šodien viņš man nerakstītu neko, bet ja arī rakstīs, tad teikšu, ka esmu aizņemta/neesmu mājās/man ciemiņi/nav laika/vnk neatbildēšu... Kad jau 2.darba dienu neko neraksta (tieši kā es gribēju) - ir tā kā pat mazliet bēdīgi. Nesaprotu - viņš mani vairs negrib?! Kas notiek???

Ja padomā loģiski, tas pierāda, ka visa šī afēra ir greiza un nekas labs tur nebūs. Tas man galīgi neder, jo tas nekas nav... O.k. Tu man raksti vakaros, kad esi darbā, es pēc tam nevaru gulēt, jo saprotu, ka tā ir krāpšana un jūtos vainīga. Visā pārējā laikā mums nav nekāds kontakts, izņemot tās retās reizes, kad redzamies gaitenī vai arī man no Tevi kko vajag un mēs pārrunājam darba lietas. Bet es gribu vairāk! Ne jau tieši 100%tīgi ar Tevi, bet vispār... Es gribu visu vai neko! Un Tu nevari man to dot, tāpēc tam visam nav jēgas.

Jā, protams, es par to visu domāju un pārdzīvoju 3x vairāk nekā standarta normālais cilvēks. Pat mazliet raudāt gribas. Bet ja tā nebūtu, tad tā nebūtu es.

Kā Tev šķiet, kas notiks tālāk?

One day someone is going to hug you so tight, that all of your broken pieces will stick back together!

Ģ: "Un, ja arī mūs kāds nopirks..."
Es: "...tad Jūs mūs nevienam neatdosiet?!"
Ģ: "Jā, jūs abas es nevienam neatdošu. Paņemšu uz DLW. Strādāsiet. Tur būs daudz ko darīt!"


:) :) :)

Liekot roku uz sirds, varu teikt - starp mani un Romu kaut kas ir!!! Viņa sieva. Starp mani un Edrjū arī. Tas pats. Nūūū... tikai cita. Sieva.
Bāc.

Dīvainas lietas, dīvainas lietas!

Šķiet, ka esmu pamatīgi ieķēpājusies dīvainā un trakā lietā. Brīžiem pat paliek baisi!
Es negribu nepatikšanas, bet ja tās būs, droši vien - pelnīti!
Sanāk tā, ka pati daru to, ko teorētiski vnm esmu nosodījusi, zināmā mērā "pārkāpju" savus dzelžainos principus.

Domāju, ka vajdzētu uzskaitīt faktus. Ja paliks pavisam čābīgi, lai ir ko pārlasīt un nomierināties! :)
Tātad, pirmais un pats svarīgākais Tu neesi precējusies un nevienu nekrāp! Viņš ir.
Otrkārt, Tev nekas nav jāpaskaidro un nav jāataisnojas!
Treškārt, Tu nedari neko TĀDU un arī nedarīsi!
Viss būs kārtībā, saule! Galvenais esi godīga pret viņu un galvenais pret sevi!
Tas, ko viņš nevar/nevarēs sagremot, tā jau ir/būs viņa problēma!

Turies un be safe,

A.


They'll tell you I'm insane,
But I got a blank space baby
And I'll write your name!!!

Kas par dīvainu dienu!

1. Tas brīdis, kad Tu uzzini, ka čalis, kas tev patīk (ļoti) šajās brīvdienās lidos uz Parīzi... ar sievu!!! Aaaaaaaaaaaaaa... ahahaha... Tad man gribas teikt: "Visu foršo čaļu sievas, ejiet jūs ziniet kur... " Smiešos, ja viņš atvedīs man suvenīru, reāli smiešos...
Mazu Eifeļtorņa atslēgu piekariņu.... ahahahaha...

2. Darbs. Stress, stress, stress... Gaidi, gaidi, gaidi. Stress. Traki, bet tas pat nedaudz patīk. Tas liecina, ka turi roku uz pulsa!
Un vēl, ik dienas Tu jūti, ka esi savējā. Savējā starp savējiem. Jā, dažbrīd dīvainiem un kaitinošiem, bet tik un tā, bez viņiem visiem vairs nekā... :)

3. Pirms kāda laika Tu ar skumjām domāji, ka tā briesmīgā diena (pavasarī?) būs pēdējā, kad būsu tur... Un prātoji, vai vēl kādreiz satiksi savu mīļo ... Tagad Tu zini, ka tā nebija/nebūs pēdējā diena. Vismaz tas ir o.k. Starp jums viss ir tik pat forši kā agrāk. Un man vienalga, ko E. par to saka. I didn't choose to leave him. You did! Rīt braukšu pie savas princeses. Un mums būs awesome diena! :)

4. Beidzot piektdiena. Tu nopērc aliņu un domā, ka pavadīsi vakaru viena pati čilā... Un tad Tev pēkšņi sāk rakstīt kolēģis. Nevis vnk "Čau, kā iet? Cikos 3dien sapulce?" Bet reāli 2domīgas lietas. Saka, ka ar Tavu figūru viss ir klasno un nosauc Tevi par prikoljistku! Un Tu esi šokā. Viņš prasa, lai nevienam par to nestāti, bet Tu jau esi paspējusi izpļāpāties 3 kolēģēm... Ups... Un vispār Tu tgd nezini, ko domāt. Kāpēc? Jo kolēģim ir sieva (kuru Tu ķipa pazīsti)un 2 bērni.
Kas ir ar jums, precētie?! Un tā vietā, lai mierīgi dzertu savu alu un i-netā skatītos kārtējās muļķības, Tu 3h čato ar viņu, lai gan skaidri apzinies, ka tas nav uz labu un to nemaz negribi.
Ja vien tas būtu tas "rīt uz Parīzi" precētais, tad gan... Cita lieta. Lai gan lieta jau ir tāda pati.

Viss. Es eju gulēt. Un necelšos, kamēr nebūšu šo visu kārtīgi izgulējusi!

Be safe and stay cool,

A.

P.s. Bet ROKAS tik un tā - TUKŠUMU TAUSTA!

I don't know about you, but I'm feelin' 22!!!

Šķiet, ka emocionāli un visādi citādi arī - I'm ready for it!!!
Nu un tad, ka man nav tas, kas ir visiem citiem... ka neesmu tāda...
Esmu pateicīga par to, kas man ir. Viss sliktais lai paliek aizmugurē. Es skatīšos tikai uz priekšu!

Klausos savas mīļākās dziesmas:
- Drops of Jupiter;
- One Escimo - Amazing;
- Mr. Brightside...


Give me love,

A.

Šodien viņš pirmo reizi nosauca mani par saulīti!
Viss pārējais ir štrunts... arī tas sabojātais nags!
Šī bija laba diena!
Šodien viņš pirmo reizi nosauca mani par saulīti!

Līdz rītam,

A.

Vēl arvien pārdzīvoju par to pašu.
Jau zinu, ka tā stulbā un man joprojām nesaprotamā šķiršanās būs viens no šī gada Top3 sliktākajiem notikumiem, ja ne pats sliktākais.
Es vienkārši nesaprotu, KĀPĒC un tas nedod man miera un tāpēc ir slikti. Ikreiz, kad iedomājos par Edgaru, viss iekšā sagriežas un gribas rāpot pa sienām... Tik ļoti žēl man sen neviena nav bijis. Es pat nevaru iedomāties, kādas tās ir sajūtas - Tev ir sieva, bērni un kopīgi iekārtots mājoklis, šķiet, ka viss ir baigi forši un tad pienāk tāda diena, kad Tu esi viens savā spoku mājoklī bez sievas, ar vienu bērnu, kuru Tu satiec labākajā gadījumā ik pārdienas.
Es vienkārši nesaprotu, ko tik sliktu viņš varēja izdarīt vai kāds nelietis būt, lai vienkārši to visu tā...
Un, ja Tu teiksi, ka es neko nesaprotu, jo nezinu visu... Tad pasaki man, kas ir tas viss!!! Kamēr nepateiksi, es nevarēšu justies citādi.
Šķiet tāpēc Tu man visu nestāsti, neuzticies, jo jūti, ka kaut kāda maza daļiņa manis ir un vienmēr būs viņa pusē un par to visu stulbumu vainos Tevi.
Piedod, ja arī gribētu, to noslēpt nevarētu... Tas lieliski "nolasāms" manā sejā.


Ļoti ceru, ka mēs vēl tiksimies, Edgar! :)

A.

You light up another cigarette and I pour the wine.
It's four o'clock in the morning and it's starting to get light!!!

Million voices!

Ir tā kā ir, bet slikti točna nav!

Kad skaļi pasaka to, ko es jau nojautu/iekšēji zināju, ir tā, it kā kāds ar netīru zābaku būtu uzkāpis visam labajam, kam es vēl ticu.
Kad E. pateica: "Mēs šķiramies!", es sāku raudāt. Man palikta tik ļoti bēdīgi un pat savā ziņā slikti, ka gribēju vnk piecelties un braukt mājās. Man negribējās ne runāt, ne skatīties uz viņu... Sajūta tāda, it kā vnk vairs nebūtu vārdu...
Jā, tas īsti neattiecas uz mani. Jā, patiesībā noteikti ir pavisam savādāk, nekā izskatās no malas. Jā, es nezinu, kā ir patiesībā un nesaprotu, kāpēc?! Bet man ir tik ļoti žēl, neizsakāmi žēl... Es nesaprotu, kas un kad nogāja greizi, jo bija taču tik labi.
Šorīt sajūta bija tāda, it kā es atrastos kkādā spoku mājā, viss tik nedzīvs un auksts. Visticamāk tā bija pēdējā reize, kad biju tur.
Kad domāju par savu mazo zaķēnu, man vnk gribas raudāt. Viņa to nav pelnījusi. Man šķiet, ka tā ir vislielākā netaisnība, ka viņai kas tāds jāpārdzīvo! Man jāsaņemas viņas dēļ un lai ko tas prasītu jācenšas parādīt, ka vismaz viena lieta viņas dzīvē nemainīsies un paliks tieši tāda pati - Es būšu ar tevi, zaķēn!
Mīlu viņus visus trīs. Lai kas arī nebūtu noticis, man tik un tā liekas, ka E. ir superīgs cilvēks un fantastisks tētis. Man ir skumji, ka nekas vairs nebūs tā kā agrāk... Mana lielā ģimene nekad vairs nebūs tāda, kā agrāk...

:(

A.