Gribēju piekasīties pie viena vārda. Tas bija uzrakstīts nepareizi - tipiska kļūda. Tas šķietamais sīkums ar -īt, -īties nenoteiksmē. Bet es vairs neatceros, kas tas bija par vārdu. Tas laikam nozīmē, ka tas nav būtiski, ne jau valodas ziņā, tas nav būtiski man, jo to vārdu rakstīji Tu. Šeit nāk prātā tik ļoti trāpīgais - we are under the same sky .

Mans pēdējā laika maģiskākais atklājums

When you try your best, but you don't succeed
When you get what you want, but not what you need
When you feel so tired, but you can't sleep
Stuck in reverse

And the tears come streaming down your face
When you lose something you can't replace
When you love someone, but it goes to waste
Could it be worse?

Lights will guide you home
And ignite your bones
And I will try to fix you

O.k. Martin is waiting for me... :)

See U next time,
A.

Maybe I don't need you to save me, I just need you to help me...
I'm so tired of waiting, waiting here for nothing...

Bez ierastās depresijas, bez ierastajiem strīdiem un bez sajūtas, ka kkas pietrūkst, ka kkas nav labi... Bez pašceptām piparkūkām, bet toties ar pilnu pamatkomplektu - ģimene + izpušķota eglīte ar tradicionālajām 12 svecītēm + svētku galds + dāvanas = mani Ziemassvētki. Un es smaidu. Smaidīju arī tad, kad pasniedzu dāvanas saviem mīļajiem un kad, atplēšot iesaiņojuma papīru, viņu sejās ieraudzīju to, ko biju gaidījusi - pārsteigumu un prieku. Nav taisnība, ka par dāvanām priecājas tikai mazi bērni, es jau sen vairs neesmu maza, brālis tāpat, bet dāvanas mēs tik un tā gaidām un sirds dziļumos ticam Ziemassvētku brīnumam. :)

Ņemot vērā manu pašreizējo veselības stāvokli (iesnas+sāpošs kakls+sāpoša galva)man jau sen vajadzēja gulēt. Tā vietā es mēģinu uzturēt viegli koķetīgu/asprātīgu/noslēpumainu sarunu ar smuku čali no interneta. Un man galīgi nepadodas tādas lietas. Visu laiku pie sevis saku: "Domā kā Liene, viņai šitādas muļķības padodas!" Smieklīgi! :D Un man kā parasti ieslēdzas paranojiskais aizdomīgums. Bet pārsteidzošā kārtā es jūtos labāk! :D Un miegs arī man tik ļoti nenāk... Un es jau domāju, ka eksistē arī kāds latviski runājošs cilvēks, kurš nepazīst manu tēti, bet nē, pat smukais čalis no interneta viņu pazīst! Damn... Bet rādās, ka smukais čalis no interneta varētu būt ne visai gudrais čalis dzīvajā. Neraksta ar garumzīmēm (kas vēl būtu piedodams) un kamatus arī neliek. Bet komati mums ar Agnesitu ir ļoti svarīgi! ;)

Šai ziemas dienā aukstā, satvert pasauli plaukstā...
Ārčijs mani iedvesmoja.



Paldies, par brīnišķīgajiem gadiem šajā brīnišķīgajā vietā! :)



California, here we come...



Mans ŽS. I'll never forget you, sweet joy, always remember me!


Mana Rīga sniega kupenās. Daudz karstas tējas. LAL saruniņas almost 24/7.

Hei, hei, hei. Sēžu uz dīvāna savā foršaja istabā, man blakus vienā pusē atvērta Ādažu čipsu paka ar siera bubmiņām, otrā pusē - Semīrs (Mans mīkstais, mīļais un vienīgais Narvessen suns. Kāpēc Semīrs? Nu patiešām, nez kāpēc gan??? ;) ). Dīvāna otrā galā brālis izlaidies skatās kkādas muļķības pa TV un ik pa laikam čiepj manus saldumus. Vispār jauks vakars, kā jau vairums vakaru mūsu apartamentos, vienīgais šodien vajadzēja bišķi vairāk izdarīt, bet nu labi.
Vispār gribēju uzrakstīt par blogiem, tāpēc iegāju Ārčija blogā (vienīgajā, kuru ik pa laikam lasu un kurš man ļoti patīk), lai noskaņotos un aizrāvos. Tāpēc par blogiem nākošreiz.

See U soon,

A.

Izrediģēju Zandiņas rakstu par Free Hugs un tagad jūtos kā labu darbu padarījusi. :) Labs darbs priekš laba cilvēka, nu kas var būt labāks par to! :) Un galvenais, ka man patika un man pat šķiet, ka man padodas... Ja arī kko esmu iemācījusies pa šiem 3 SZF gadiem, tad tā noteikti ir kritiskā domāšana/lasīšana/rakstīšana. Saimniecībā noderēs! :)

Sleep tight!

A.

No doubt the funniest picture of the year! :) I love you, Dom! :)

What the hell? I don't deserve a simple THANK YOU??? Mjā... interesanti, interesanti. Bet nu labi... Prejehaļi. Pievienošu vēl vienu savā nu jau biezajā vilšanās vācelītē. Un tu brīnies, kāpēc es dusmojos. Bet kā lai es nedusmojos? Joprojām nesaprotu, kas notika ar to cilvēku, kuru es apbrīnoju, apskaudu, kuram vēlējos līdzināties... Labi. Viss. Ej ar mieru!

Runā, ka labās meitenes nonāk debesīs, sliktās - kur vien vēlas. Tātad teorētiski arī sliktās meitenes var nonākt debesīs, ja vien to vēlas! Pēdējā laikā esmu ļoti slikta and I hate that. Vnk nesaprotu, kas ar mani notiek. Ja būtu jāapkopo bilance, tad šdiena izskatītos pavisam traki. Kāpēc?

Mani šodienas labie darbi:
- pieslēdzu printeri un ieinstalēju tā programmatūru all by my self!
- biju veikalā un nopirku pārtiku gandrīz visai nedēļai un pagatavoju sev siltas vakariņas.

Mani sliktie darbi:
- sameloju Dūdai, ka man jābrauc pie ārtsta un ...
- nobastoju skolu!
- bez atļaujas izdzēsu vienu brāļa filmu no PC.

Lūk kāpēc! Īstenībā jau labo darbu otrais punkts īsti neskaitās, jo es tāpat to vnm daru, tā kā var teikt, ka rezutāts ir 1:3. Kaut gan drīzāk 0:3, jo kas gan ir printera pieslēgšana salīdzinājumā ar samelošanu draudzenei un skolas nobastošanu. Aizstāvībai jau es varētu teikt, ka nebastoju skolu, bet gan vnk uz to neeju, bet īstenībā tas pats jau vien ir. Un vēl jau runā, ka melu nemaz nav, ir tikai dažādas patiesības. Bet šo es vēl neesmu kārtīgi apdomājusi, tāpēc nevaru skaidri pateikt, vai piekrītu...

Reiz TV dzirdēju apgalvojumu, ka visas dziesmas ir par mīlestību! Tagad mēģinu izdomāt kādu dziesmu, kura nebūtu... Piemēram "Highway to Hell". Jā, tā tiešām nav par mīlestību, tikko noklausījos un iečekoju vārdus. Vai "Whiskey In The Jar", kaut gan nē, šitā neder, tur ir teksts: "I took all of his money yeah and I brought it home to Molly, She swore that she loved me no never would she leave me, But the devil take that woman, yeah, for you know she tricked me easy". Bet vēl taču ir tādas dziesmas kā "Laptops", "Koka klucis Konstantīns", "Bēdu manu lielu bēdu", "YMCA", "She Fucking Hates Me" u.tml. Tātad - nē, VISAS dziesmas nav par mīlestību, lai gan var jau pastrīdēties, kas ir mīlestība. Teorētiski mīlestība jau var būt viss jeb to var saskatīt/sataustīt/sadzirdēt jebkur.

O.K. Gonna watch the game.
See U next time

A.

I'm doing nothing, so then at least I'm doing nothing wrong!

Viss ir baigi smagi sačakarēts. Nē, viss gluži nav, jo some things simply never change (some good things too), baigi smagi sačakarēta ir tikai viena lieta. Tā stulbā skola. Pats stulbākais ir tas, ka tā kaut kā pamanās sačakarēt arī visas citas letas. Bet labi, šodien ir svētdiena un svētdienās es par skolu negribu domāt.

5dien ar Dūdu un Signi bijām atpūsties (lasīt: dzert un dejot) Vecrīgā. Bija labais, brīžiem pilnīgs kosmoss, kad kkāds nepazīstams čalis mēģinaja ieskaidrot Dūdai, ka viņa esot kkāda Elīna Ivanova un kad četri knapi 18 gadus sasnieguši un lielu alus daudzumu turēt nespējīgi latvieši piedāvāja man darbu savā fake "ūberkrutā" alus tirgošanas firmā. Pats kosmosa kosmoss bija Pulkvedī, kad apsargs 3x aplūkojis manas tiesības un mani, pēkšņi teica: "Tu esi I. meita vai ne?" WTF? Tas, ka te Ciemā visi redz tikai to neredzamo attiecīgā profesijas pārstāvja meitas zīmogu man uz pieres, man jau sen bija skaidrs, bet Rīgā... Nu o.k. Visādā ziņā tas bija smieklīgi. Tētis vēl arvien mēģina izdomāt, kas tas varēja būt... :)

Tiku pie "Meitenes, kas izpostīja sirseņu pūzni". Esmu jau gandrīz pusē un nevaru vien sagaidīt, kad Līsbeta Salandere sados visiem (lasīt: parādīs ne tikai Velnu, bet arī to, kur vēži ziemo)!

I keep dancing on my own!
See you soon!

A.

Ja vien es varētu saplūst ar skaņām un izšķīst ārpus telpas. Ja vien es varētu pārvērsties klusumā un iztīrīt domas...
Ja vien tu saņemtu manu roku un teiktu, ka viss būs labi. Ja vien tu saņemtu manu roku un teiktu: "Wipe those tears away from your eyes,
just take my hand you don't have to cry - it'll be allright. I'll make it allright"

Bet tu klusē, jo tevis nav!

Nez kāda ir sajūta, stāvot uz skatuves 130 000 cilvēku priekšā, kuri kā milzu koris dzied TAVU dziesmu??? Pieņemu, ka neaprakstāmi laba! Skatos kā Robijs dzied "Angels" live un man vnk skrien tirpiņas...


"Peļukiņ, vismilzīgākie un sirsnīgākie sveicieni Tavā 21.dzimšanas dienā! Bučas acītē! Lai tev ideāla diena!" A.

Paldies, man patiešām bija jauka diena! Dzimšanas dienā galvenais ir sajusties īpašam kaut uz brīdi un es sajutos īpaša. Paldies, par to maniem mīļajiem un vismīļākajiem!

Protams, bija arī tādi, kuri mani neapsveica, bet kuriem būtu vajadzējis. Es nedusmojos. Par vienu pat esmu pateicīga, jo tas beidzot nozīmē viss. Nevajadzētu gan aizmirst, ka esmu no "piedod, bet nekad neaizmirst" sugas. Jā, iespējams, ka tas ir grūtāk un sliktāk, bet es tur neko nevaru padarīt, es vnk neaizmirstu lielās lietas.

Šobrīd man mazliet salst kājas un es domāju, ko lai padara. Esmu iekavējusies savos seriālos, sākšu ar GG, bet ne uzreiz. Līdz veikalam arī vajadzētu aizstaigāt, bet to arī vēlāk.

See U later! :)

Neskatoties uz visu pēdējā laika slikto, uz manām panikas lēkmēm, paranoju, bailēm un nepārejošo "OMG es tūlīt vemšu" sajūtu... Neskatoties uz lielo raudāšanu un izvairīšanos no publiskām vietām, manī tomēr vēl ir atlikusi kripatiņa vecās manis, es joprojām to varu. Man patika dūdas: "Agnesei patīk mācīties!" izsauciens, kad saņēmu visaugstāko vērtējumu. Tīmekļa rīku lietojuma praktikum, tu man atkal ļoti patīc! :)

Tā jau saka, ka every dark cloud has a silver lightning and I saw mine today. Just for the moment but still I saw it!

Vai tu zini, kā ir palikt vienam?
Vai tu zini, kā ir dzīvot, bet nepiedzimt...ceļā pazaudētam būt un par zāli naktī kļūt???
VIŅA RAUD UN RAUD...

Es to izdarīju...es pateicu viņiem visu, visu patiesību. Domāju, ka jutīšos atvieglota, pārtraucot melot, bet es jutos drausmīgi. Šķita, ka pārsprāgs galva, rokas trīcēja un apziņa, ka esmu bezspēcīga, gļēva, ka esmu NEKAS, vnk smacēja mani nost. Vēlējos kaut es nebūtu vispār. Es neesmu viņus pelnījusi, bet viņi...viņi atkal mani izglāba. Saprotu, ka tagad man jāmēģina visu vērst par labu, bet es nezinu kā. Nākamajā rītā es nevarēju parunāt, kur nu vēl paskatīties viņiem acīs, tikai raudāju un raudāju...

Domāju par to, cik ilgu laiku vajadzēs, lai atgūtos no šī stāvokļa. Cik ilgs laiks paies, līdz paliks tikai domas un atmiņas?

Ārprāts, kā es vispār varēju savārīt tādus mēslus?! Bet re, ka varēju gan... Šausmas.

Vai tu zini, kā ir palikt vienam?
Vai tu zini, kā ir dzīvot, bet nepiedzimt...ceļā pazaudētam būt un par zāli naktī kļūt???
VIŅA RAUD UN RAUD....
VIŅA TIC, KA in each tear there's a lesson, makes you wiser than before, makes you stronger than you know.
Each tear brings you closer to your dreams. No mistake, no heartbreak can take away what you're meant to be!!!

Kā viens šausmīgs e-pasts var sabojāt visu... Nu kāpēs es to atvēru tieši šovakar, kas bija ieplānots kā mierīgs vakars? Īstais jautājums - kāda velna pēc es to neatvēru ātrāk, kad vēl visu varēja labot? Es gan nezinu, vai vairs neko nevar lietas labā darīt, bet nu jā... Sajūta ir vnk - šausmas. Vēl vairāk tāpēc, ka tā ir mana vaina. Situācija ir tāda, jo esmu tāda gļēvule un nevaru saņemties un vnk mēģināt visu atrisināt. Bet es mēģināšu. Tagad ir jānomierinās, jo šobrīd tāpat mainīt neko nevar.

Notiks tā kā tam jānotiek. Dzīvošu pēc - hoping for the best but expecting the worst!