Guess what? I finally read it - The Catcher in the Rye by J.D. Salinger. I got this book on my 19th birthday, it was more than 2 years ago. I started it than, but somehow the mood wasn't right and the book it self made me kinda mad and sad at the same time. Not the plot, no, the book... as I said it was a gift from a person who was very important to me once... Anyway recently I took it out form the bookshelf and decided to read it...or at least try... And this time I did it, because the timing was right and I'm not mad at it anymore. This book is different, it's special. And the most special thing about it is the title. I couldn't understand, why it has a title like that until I got to this:
"Anyway, I keep picturing all these little kids playing some game in this big feel of rye and all. Thousands of little kids, and nobody's around - nobody big, I mean - except me. And I'm standing on the edge of some crazy cliff. What I have to do, I have to catch everybody if they start to go over the cliff - I mean if they're running and they don't look where they're going I have to come out from somewhere and catch them. That's all I'd do all day. I'd just be the catcher in the rye and all . I know it's crazy, but it's the only thing I'd really like to be." And suddenly it made perfect sense! This is the perfect title for it.

See U in pages of other great books!

A.


P.s. Don't ever tell anybody anything. If you do, you start missing everybody.

You know what??? Pēdējās dienās mani nekas neinteresē un man negribas neko darīt. Man negribas iet uz skolu, man negribas domāt par skolu... Esmu iekavējusies savos seriālos, bet man negribas tos skatīties. Man negribas nekur iet un nekur braukt. Man negribas simto reizi skatīties mīļākos fragmentus no simtsreiz redzētām filmām un parasti man to vienmēr gribas darīt. Un mani nekas neinteresē, nekas, izņemot grāmatas... jā, grāmatas mani interesē un es gribu tās lasīt. Un vēl mana mūzika... Un pirms pāria dienām es uzdūros The Elen Degeneres Show and since then I can't stop watching it on YouTube. IT'S SO AMAZING! Elen is amazing. Just saw the prank she did with David Beckham and it was so hilarious and absolutely brilliant!
Love my books, love my music, love Elen and don't care about anything else! That's me!

See you,

A.

And now it's time for PART 2

6. "The Silence" B. 2010.gada 14.septembris

Es nekad nedomāju, ka viss būs šādi.... es zināju, ka gadās un gadīsies visādi, bet biju pārliecināta, ka Tu vienmēr būsi mana draudzene. Zināju, ka viss juks un bruks tūkstošiem reižu, bet domāju, ka Tu būsi tā, kas man vnm būs. Nekad nedomāju, ka Tu aiziesi/vairs nebūsi pirmā. Jā, man vēl arvien ir sāpīgi (ja Tu zinātu, cik daudz es būtu gatava atdot, lai tā nebūtu, bet tā vnk ir.). Tas laikam pierāda, cik mīļa un svarīga Tu man biji. Nekad nedomāju, ka viss saies totālā dēlī.

"Ka biju Latvijā, ka neatradu laiku tev, ka citi man šobrīd svarīgāki, ka esmu skrienoša vējadzirnava, kas tikai maļ uz priekšu un sitās pa savu dzīvi, ka knapi atradu laiku savējiem, ka... blā blā blā." Tas, ka Tu šadi uzrakstīji... Tu domā, ka tās ir manas domas, bet patiesībā Tu pati par sevi tā domā.

"Nesaprotu, ko es tev tik ļaunu esmu nodarījusi, ka tu šitā."
Rakstot man ik pa laikam gribas atvainoties, par to, ka uzbāžos, ka nelieku Tevi mierā, ka sabojāju Tev vakaru, ka jūtos tā kā jūtos... Bet es neatvainošos. Ja tas ir vienīgais, ko varu paturēt, tad es to darīšu...paturēšu savas tiesības neatvainoties. Es gan negribētu palikt Tev atmiņā kā ķertā, no kuras 3 gadus netiki vaļā (es uzrakstīju šādi...par to ķerto... ik tā tu tā domātu... patiesībā es tā domāju par sevi).

Šīs šķiet ir tās īstās beigas. Un es nezinu, ko lai beigās saku. Ceru, ka tas, kur pašlaik esi un kāda esi Tevi apmierina. Gribu, lai Tev viss ir labi... vai noteikti gribēšu, kad nomierināšos. Bet es... es tikšu galā, kā jau vnm es tikšu galā un turpināšu būt es.

Paliec sveika, B! Daži mirkļi no pēdējiem 14 gadiem bija patiešām brīnišķīgi!

Agnese

7. "Kad Ēģiptē sniegs..." manai Bitītei Fionai 2011.gada 3.janvārī.

Tu ieteici man apskatīties, cik "jaunu draudzeņu" mans interneta draudziņš (lasīt: stulbais, sīkais analfabēts) būs pievienojis pēc manis. Tad nu vakar es tā arī izdarīju. Rezultāts - 10 meitenes (bija arī kkādi 2 čaļi), bet nu jā, neuztraucies, es jau izdarīju secinājumus!:)

P.s. Kā Ēģipte??? Tā kā tajā dziesmā - kad Ēģiptē sniegs kūst gar ādu kā piens...;) Kur tu tieši esi vispār? Šarmelšeihā???:)

8. no vēstules Agnesitai 2010.gada 15.martā

Nevar jau visu laiku skriet pakaļ vēja, kādreiz jāapstājas un vnk jāsagrābj pilnas rokas ar to, ko var sagrābt!

9. no vēstules D. 2010.gada 23.martā

Vai tu zini, mana mīļā, kāpēc vienmēr jābūt tā??? Kad ir plūdi Jelgavā, man par Tevi jādomā!

Tā lūk... tas arī šai reizei šajā jautājumā pagaidām viss.

Ar smaidu,

A.

Pirms pāris dienām parlasīju un dzēsu vecās elektroniskās vēstules. Dažas no tām ir vnk tādas pērles, kuras būtu grēks nesaglabāt, lai ik pa laikam pārlasītu un kārtējo reizi secinātu: "Damn, I can write!!!"
Turpinājumā pāris pērļu fragmenti:

1. "Kafija, kafija, kafija...tik stipra kā itāļu mafija"
manai mūzai S. 2010.gada 1.martā

Skolā bez tevis ir jocīgi, jo tgd ir izjaukts mūsu ierastās sēdēšanas kārtības mikroklimats kopējās lekcijās. Lai saprotamāk ilustrētu savu domu, atļaušos to darīt ar piemēru no filmas, kuru iespējams esi redzējusi. Tā saucas "The Girl Next Door" (Kaimiņu meitene), kura pamatā balstījās uz trijkāja filozofiju. Tad nu iedomājies, ka es, tu un Laura esam trijkājis. Kas notiek, kad trijkājis zaudē vienu kāju? Es tev pateikšu, kas tad notiek - TAS VAIRS NAV TRIJKĀJIS, bet gan divkājis, kurš vairs nav trijkājis. Tā lūk es jūtos ikreiz ieejot kopējās lekcijās, it kā manam trijkājim būtu laupīta viena kāja.:)
Un tagad es vēlētos ievietot divus jokus/prikoliņus, kuri piesaistīja manu uzmanību.
1. Vari noskaitīt līdz 10 spāniski? -Nē,tikai līdz 4..uno, dos, tres, cuatro .... -Tālāk? -... I Know You Want Me
2. Vai tu tici, ka dzīvē viss ir iespējams??? Pamēģini ar atvērtu miti pateikt burtu "P"! (Es pamēģināju. TAS NAV IESPĒJAMS!)
3. Tikko atcerējos vēl vienu, kas gan ietilptu rubrikā "Kā naglai uz galvas!" - Nedēļā ir tikai sešas dienas. Pirmdiena nav diena, tas ir murgs!

2. "About nothing and everything all as once"
S. 2010.gada 7.aprīlī

Laura, balstoties uz kkādiem saviem empīriskajiem novērojumiem, ir izsecinājusi un šodien man paziņoja, ka Jančiks esot manī ieķēries. Man, protams, šķiet, ka tās ir muļķības, bet Laura izmanto katru Jančika Jančikošanos (nezinu, kā lai vēl to nosauc), kas kaut nedaudz būtu ar mani saistāma, lai to savu pieņēmumu apliecinātu. Tas ir smieklīgi!:D

Visbeidzot palūkosim, kas jauns sakrājies rubrikās!;)

1.Rubrikā "Kā naglai uz galvas" šoreiz divi šādi pigori:
-Students arī pēdējo brīdi atstāj uz pēdējo brīdi.
-Kurš putniņš agri ceļas, agri visus izbesī.:D

3. Never forget you.. sweet joy, always remember me! :)
S. 2010.gada 27.aprīlī

Hei, hei, saule!:) Paldies par vēstuli, tā lika man smaidīt!:)

Iesākumā vēl nedaudz par to līķautu. Sorry, es vnk vēl nevaru rimties...man tie reliģiskie brīnumi vnk kkā pievelk. Kāds viņš bija? Tāds "Wow" vai tāds "nasing spešal"? Un vai bija tāda reliģiski maģiska, īpaša sajūta vai arī mežonīgais pūlis nokāva šādas sajūtas rašanās iespēju?

Par tavām peripētijām ar Itāļiem... nu man vnk nav ko teikt kā vien OMG un:D . Seriāls varētu saukties "Itāļu rotaļas" vai "Itālijas grēks" (kā "Ugunsgrēks";), vai arī "Itāļu vājprāts"?!;)
Mans "mīlnieks" Jančiks pēdējā laikā vairs nepievērš man īpašu uzmanību. Viņš gan samērā reti vispār parādās. 5dien bija jocīgi - Jančiks ierodas uz acīm melnas saulenes, kuras viņš visas divas lekcijas nenoņēma. Mēs jau spriedām, kas ta šim, moš kkas ar acīm, bet tā arī nezinu, kas. Izskatījās kā Matrix. Ilze pat smējās - cik netaktiski! :D

Un nu palūkosim, kas jauns rubrikās:
Rubrikā "Mother Chucker" šādi jociņi:
- Čakam Norisam ir cirkulis kvadrātam.
- Čaks Noriss no Kinderolas var uzcept omleti.
- Čaks Noriss ir redzējis baltu nēģeri.
- Čaka Norisa kalendārs - Čanvāris, Čebruāris, Čarts, Čaprīlis, Čaijs, Čunijs, Čūlijs, Čugusts, Čeptembris, Čoktobris, Čovembris, Čecembris.

Un visbeidzot "Kā naglai uz galvas":
Netici , ka iespējams aizbēgt no Čaka Norisa un Semira Gerkāna ? Ir , un to var vienīgi Renegāts un Bobijs varenais šāvējs.:D (Kā es par šito smējos!)

Tas arī šai reizītei laikam viss. Saaudzē sevi un tiekamies atkal nākamajās vēstulēs! Gaidīšu!:)

Sūtot neskaitāmi daudz virtuālos apskāvienus un bučas,

A.

4. B. 2010.gada 6.jūnijs

Ir 2010.gada 6.jūnijs. Sēžu pie loga savā dzīvoklī un skatos, kā vējš plivina koku galotnes un kā saules rieta paliekas izkrāso debesis aiz Televīzijas torņa. Ir 2010.gada 6. jūnijs un es nevaru nopirkt visdārgāko dāvanu vai nosūtīt viskrāšņākos ziedus. Es nevaru piepildīt visas Tavas vēlēšanās vai apsolīt, ka turpmāk viss būs tikai labi. Es varu tikai dalīties ar to, kam šķietami nav nekādas vērtības, bet šobrīd, tas ir vērtīgākais, kas man pieder. Īpaši šai dienai un īpaši Tev, lūk maza daļiņa no manas iedvesmas...

Liec visu sasniegto zem kājām
Un atceries, kā reiz zem zvaigznēm gājām,
Liec visu sasniegto zem kākām,
Tas parādīs īsāko ceļu uz mājām!

Pakāpies augstāk un lūkojies pasaulē tālā
Es taču būšu tepat arī sniegā un salā.
Pakāpies augstāk un lūkojies pasaulē tālā,
Agrāk vai vēlāk mēs nonāksim galā!

Ar cerību uzveic tās asaras,
Pār vaigiem kas rit bez apstājas.
Ar cerību uzveic tās asaras,
Lietū tāpat tās nav redzamas!

Un visu slikto atstāj pagātnē,
Lai tas vairs tālāk doties netraucē.
Un visu slikto atstāj pagātnē,
Bez naida vieglāk izdzīvot šai pasaulē!

Sveicot 20.dzimšanas dienā,

Agnese

5. B. 2010.gada 8.jūnijs

Par Tavu: "Kā tev klājas, Agnese?" Paldies, B., man klājas labi! Nezinu, cik izvērstu atbildi vēlies saņemt... Ja lasi manu blogu, tag jau zināms priekšstats tev ir. Improvizēšu. Es tgd dzīvoju Rīgā. Man ir gari mati. Es vairs nespēlēju volejbolu. Man saplīsa I-pods un es pēc viņa ļoti ilgojos. Es negribu nomirt ātrāk, kamēr nebūšu izlasījusi visas grāmatas, kuras vēlos izlasīt (man ir saraksts, kurš ik pa laikam tiek papildināts). Katru 4dienas vakaru es skatos "Kobras" jaunās sērijas. Es zinu, kāda ir sajūta, kad tiek paveikts šķietami neiespejamais...nekāda... tikai ļoti nāk miegs. Es zinu, ka "ja tu kko ļoti vēlies, visa pasaule slepus sadosies rokās, lai tev palīdzētu" īsti nestrādā. Visa pasaule slepus sadosies rokās tikai tad, ja tu vēlēsies to, ko patiešām būsi pelnījis, un tās ne vienmēr būs visas pasaules rokas. Manā gadījumā tie bija tikai septiņi roku pāri, bet efekts - neizmērojams. Man ir brilles. Jau nedēļu varu nodzīvot dienu bez zālēm. Esmu izdomājusi vārdus visiem bērniem, kuri iespējams man kādreiz būs. Es labprāt risinu krustvārdu mīklas, īpaši, sudoku, sāku apmēram ap to pašu laiku, kad ēst augļus un doties gulēt ap desmitiem vakarā. Pēdējais gan vairs īsti nestrādā, bet nu jā... nav jau arī vairs vajadzības... Es beidzot izlasīju HP pēdējo grāmatu, bet arī tas jau bija diezgan sen. Man vēl joprojām ir nesaprotama mūzikas gaume, par ģeniālām uzskatot gan Train "Dropf of Jupiter", gan David Guetta "Gettin' Over'' un nebeidzami dziedot līdzi Līvu "Kādā brīnišķā dienā, nebūs vairāk neviena no mums... "

Šoreiz apstāšos pie sava mīļākā skaitļa - 5. Bet tas vēl nav viss - TO BE CONTINUED
Ar smaidu,
A.

Dienas iesākums bija tik jauks. Es labi izgulējos, nesteidzīgi brokastoju, skatījos TV... Šobrīd viss ir kkā sagājis šķērsām. Dažas lietas vnk spēj mani tā sadusmot, ka es nevaru parunāt. Es vnk nevaru parunāt... Ironiskākais gan ir tas, ka parasti šādas situācijas gadās brīžos, kad man gribot negribot ir/būs jārunā ar cilvēku, uz kuru esmu dusmīga. Sasodīts.
Man makā ir aptuveni 0,80 Ls un viens brauciens e-talonā... viss kkā tā sagrozījās, ka naudas nājamajai nedēļai man vnk nav. Ko lai dara?
100% vainīgs jau mans brālis nav, bet vai vienu reizi viņš nevarēja atcerēties/iedomāties arī par mani. Viņš taču zināja, ka es nebiju plānojusi vakar palikt Rīgā. Un tgd viņš aizbrauca uz veikalu un 100% nopirks to, kas pašam garšo un ko pats uzskatīs par nepieciešamu.
Ironiskums nr.2 ir fakts, ka pat tādās dienās kā šī (kad man nav naudas un ledusskapī mierīgi peles varētu pakārties, jo siera nav) viņu mājās sagaida siltas vakariņas. Nemaz jau nerunājot par iznestu miskasti, tīru dzīvokli, nomazgātiem traukiem u.tml. Nu kur ir taisnīgums. Vnm par visu jādomā pašai. Tāda nu ir tā mana dzīve sasodītā... O.k. Jāpadzēs šis tas nevajadzīgs no PC, kamēr vēl cilvēks ar pilno naudas maku nav atgriezies un atņēmis man Lulū.

See U some other time,

A.

Sēžu un rakstu uz lapiņas visas savas paroles un lietotājvārdus visos saitos - e-pastos, sociālajos tīklos, blogā u.tml. Kad pabeigšu, atdošu Agnesitai. Ja nu gadījumā ar mani notiek kkas letāls, lai būtu kāds, kas izvāc manas atliekas no globālā tīkla. Blogu gan būtu nedaudz žēl, bet tā kā es plānoju saistībā ar to savu grāmatu rakstīt, tad iespējams, ka šis tas tiks saglabāts. Vai arī jāpasaka, lai blogu nedzēš, bet ļauj izlasīt visiem, kas vēlas. Kāpēc tieši Agnesitai? Jo es viņai uzticos, un viņa izdarīs tā, kā es gribēšu. :)
Izmazgāšu matus un braukšu uz lekcijām.
Ceru paspēt atpakaļ uz hokeju. Tikai Rīga, tikai DINAMO!

See U next time,

A.

OMG... Esmu vnk sajūsmā.
Iedomājies, tu iepazīsties ar čali. Kur? Nav svarīgi kur, galvenais, ka čalis nav no parastajiem - 23g, izskatīgs, studē RSU 6.kursā, MEDIĶOS un tas vēl nav viss...PERFEKTI PĀRVALDA VĀCU VALODU! Ich liebe Deutsch!
Viņš tevi uzaicina uz randiņu. Jūs satiekaties un viņš tevi aizved pusdienās. Ar mašīnu? Nē, ar tramvaju. Domāji jau, ka galīgi garām - randiņā jābrauc ar tramvaju, turklāt vēl pašai par braucienu jāmaksā. Nē, nē, nē... viņš Tev ir nopircis e-talonu! HOW QUITE IS THAT!?
Turklāt ir arī ziedi - skaista roze, kura vēl tgd stāv uz palodzes vāzītē... Un pēc randiņa viņš Tev uzdāvina lielo Skittles konfekšu paciņu. Sarkano!
Jā, eksistē arī forši brīvi džeki! kas to būtu domājis!? :)
Brauciens ar tramvaju un padomāts par e-talonu... tas ir tik romantiski un mīļi, un vnk...tā vienkārši, bet no sirds! Lucky you!

Tādos brīžos kā šis, viss, ko varētu raksturot ar vārdiem - "likās, ka ir labāk un esmu ceļā uz "tikšanu tam pāri un atstāšanu pagātnē"", viss vnk sabrūk un es atkal esmu sākumpunktā un jūtos tā kā agrāk. I have no idea, why the hell it makes me so damn mad! Why the hell you make me so mad!? Obviously, I have some serious issues. Labs salīdzinājums būtu alkoholiķis, kurš jau kādu laiku priecājas, ka var iztikt bez grādīgā un pat pieļauj domu, ka varētu sēdēt pie viena galda ar saviem vecajiem pudeles brāļiem. Viņš jau taisās tiem zvanīt, lai aicinātu uz tēju un varbūt pat nopirktu šiem šņabi, bet tad notiek kkas tāds, vnk kkāds sīkums un alkoholiķis vnk noraujas no ķēdes. Skumji, jo nu viss jāsāk no jauna...

See U next time,

A.

Hei, hei, hei, long time no post! :)
First - I'm o.k....more or less!

Man ļoti gibas kko uzrakstīt, bet nav iedvesmas. Šķiet, ka viss, ko es vēlos pateikt, ir subjectā.
Jā, I'm still alive...still full of shit. Bet, neskatoties uz visu un ar visu es domāju VISU slikto un ne tik slikto... jā, tātad, neskatoties uz visu , tik un tā nez no kurienes uzrodas tādi brīži, kad pārņem sajūta... To grūti aprakstīt vārdos... Šķiet atbilstošākie būtu: "Viss tomēr būs labi!" Bail teikt, bet šķiet, ka tajos brīžos es jūtos nedaudz vairāk kā mazliet laimīga. Un smaidu.


Un tagad es vēlos uzrakstīt garu vēstuli savam... :) pat īsti nezinu, kā lai to nosauc, tāpēc teikšu tā - cikvēkam, kurš prot salikt komatus, zina, kur atrodas garumzīmju taustiņš un raksta man garas vēstules. :)




...to stay alive, try a little harder, see the other side...

Man trūkst vārdu, lai aprakstītu Flashpoint 3.sezonas pēdējo sēriju. Es zināju, ka būs smagi, tik un tā - ļoti, ļoti gaidīju!

Found song to characterize the whole Flashpoint thing

To walk this streets without you
I hate being on my own
So many souls around you
But it never feels like home
Home is where my heart is aching
Home

Home is where there's no mistaking
All this space between us
Isn't going anywhere
But it's ok to be us
Cause your far from being here
Here is where the sky gets lonely
Here
Here I dissappear

I'm a million miles from you
But if we hold on
Gotta hold on
I'm a million miles from you
But if we stay strong
I know we'll make it through

P.S. I'll be waiting your returning!

Always and forever yours,

A.

Puse no nakts ir vakars, un otra puse – rīts
Pabeigts vēl nav padarīts.
Puse no ceļa ir spogulis, otra puse,
Kur bēgt, atgriezties vai ko slēpt.

Starp dārgiem, svētiem, liekulīgi lētiem
Kāzas, tiesas, revolūcijas un iesnas.

Puse no sirds ir melnbalta, otra puse vēl mirdz
Vai tev ir otra puse no sirds?
Puse no mums tic brīnumiem, otra puse vairs nē,
Lieniet ārā no pagultēm.

Nav svarīgi tas, vai Tev pieder veikals
Vai banka, vai pirts.
Bet, vai Tev ir otra puse no sirds?

Puse no sirds ir melnbalta, otra puse vēl mirdz!

1. "Lai bij'jautri, kad bij'jautri,
Vārda svētkos gan bij'jautri,
Draugi raksta, draugi zvana,
Mīļie bučas dāsni dala! Vismīļākie sveicieni manai vismīļākajai vārda māsiņai! Bučas A." -------->

"Lai bij'jautri, kad bij'jautri, ar Tevi bij'un ir vēl jautrāk! Pāldies! Un sveicu savu mīļāko Agnesīti vārda dienā! Hugs and kisses! :* "

2. "Hei, hei, hei! Sūtu superīgākos vārda dienas sveicienus superīgākajai māsīcai pasaulē! Vēlu visu to labāko! Kad pārradīšos no 6 dienu ceļojuma mājās, tad klačiņa skypā! Bučas"

3. Eglīte smaržo un mirdz vēl joprojām. Tradīcija izpildīta - eglīte mājās līdz manai vārda dienai! :)

4. Mana mamma pat no paša mazumiņa spēj uzburt man svētkus! Tāpēc atbraucu pie viņas! :)

Sending million smiles to those who never forget! Just for you I'm still fighting, just for you I'm still alive!

See U soon,

A.

Šodien tāda dīvaina diena. Pēc nez cik ilga laika nonstop studying, šodien jutos kkā ne savā ādā, jo nebija obligāti visu dienu jāsēž un jāblenž atvērtos Word dokumentos, ik pa laikam kko iedrukājot.

Šodien krustmātei dzimšanas diena. Piezvanīju un mēs ļoti jauki parunājām. :) Esmu jau teikusi, ka man ir labākā krustmāte pasaulē?! Vnk vislabākā, jā, ar sarežģītu raksturu un brīžiem neizprotama, bet tik un tā vislabākā, jo manējā! :) Vēl man ir vislabākais brālēns pasaulē! Un ne jau tikai tāpēc, ka manējais, viņš vnk ir vislabākais! :) Un vēl man ir vislabākās kursa biedrenes! Dīvaini, kā esmu pamanījusies piesavināties tik daudz vislabāko cilvēku! ;)

Šobrīd meklēju vienu vecu e-pasta vēstuli, pagidām nesekmīgi, toties uzgāju dažas labas citas interesantas lietas... Sasodīts, tgd sēžu dīvānā un man nav pieslēgta pele, tāpēc nevaru iekopēt, bet es to noteikti izdarīšu!

Kas vēl, kas vēl... Jā, OMG I'm totally obsessed with WAT (Without a Trace). I'm thinking about it all the time. It's like physically I'm wtiring some shit for school or making diner, but in my mind I'm thinking and rethinking all about WAT. Martin and Danny, I love you guys! :) You make all my days! :)

See U soon

A.

P.S. Ir cilvēki, no kuriem tu atvadies visu mūžu. Ir tādi, kurus aizmirsti jau aizverot durvis. Un ir tādi, kas uzpeld no jauna un atkal no jauna! Which one are you???