Šonakt sapņoju par omu. Atceros tikai vienu mazu fragmentu, bet ne pašu galveno - kā mēs šķīrāmies. Vai es aizgāju viņai līdzi vai paliku??? Man šķiet, ka paliku un prom devās viņa. Tāpat kā tas notika nomodā.

Vēl gluži nav gada beigas, bet es jau sāku domāt kopainās un prizmās. Rādās, ka arī šis gads beigsies diezgan negatīvā zīmē. Es zaudēju budžeta vietu skolā. Veselība pasliktinās. Citās jomās viss pa vecam. No vienas puses, šķiet beidzot ir pienācis tas brīdis, kad es varu atslābt, par skolu runājot. Man vairs nav īpaši jācenšas. Jā, ir pēdējais gads, bet so what. Iespējams ir īstais laiks vienaldzībai. Iespējams būtu īstais laiks vienaldzībai, ja man nepiemistu tas sasodītais "vai nu perfekti vai nekā" raksturs (vai kas nu tas man ir). No otras puses cenšos būt pieaugusi, dzīvot kā pieaugusi, bet arī tas man kkā nesanāk. Biju uz darba pārrunām. Domāju par V. un centos, lai būtu perfekti. Sanāca, bet darbu tik un tā nedabūju, kaut pirmo reizi pēc ilgiem laikiem man bija skaidrs - jā, es to varēšu, jā, es to gribu. Te un es esmu - tupat, kur biju pirms tam.

Viens faktors gan visā šajā lejupslīdē ir statisks - tie ir cilvēki man apkārt, mani cilvēki, gribētos pat teikt izredzētie . :)

Bet vispār man šķiet, ka viss šis lejupslīdošais kosmoss ir zīme no augšas. Un šoreiz man par šķiet, ka es zinu, ko tā nozīmē -

Sometimes you have to swim out of your comfort zone to catch the wave of you life!

Prezentācijas prasmēs spēlējām spēlīti - pa vienam gājām priekšā, stāstījām par sevi visu ko vēlējāmies un tikmēr pārējie uz līmlapiņām anonīmi uzraxtīja vienu lietu vai parādību, kas ar katru asociējās. Līmlapiņas salīmējām uz lielas lapas un katrs saņēma savu iznākumu. Tā kā man patīk visā iedziļināties un analizēt, lūk kas man sanāca:
CEPURE - vispār es cepures nenēsāju, bet ja tā padomā, tad cepure ir kkas līdzīgs, kas podiņam vāciņš, ziemā pasargā galvu no aukstuma, vasarā - no saules dūriena, piešķir kkādu atšķirības zīmi, akcentē stilu.
HUMORS - nez, kurš šo uzrakstīja. Bet diezgan trāpīgi.
NEMIERS - interesanti, kādā aspektā tas nemiers domāts?
DŪDA - kā brālītis teica: "Te jau jābūt galīgam muļķim, lai nezinātu, kas šo rakstīja!" Es zinu, kam esmu un kam gribu būt vienīga - DŪDA manai dūdai. Un ne jau puse no mūzikas instrumenta, kuru šķiet nemaz uz pusēm sadalīt nevar! Sākumā gribēju viņai to pašu rakstīt, bet beigās uzraksrīju DEBESIS - means everything to me.
SARKANS - viss skaidrs... viena no manām krāsām.
GRANĀTĀBOLS - neēdu, bet šķiet ir sulīgs un pilns ar visu kko, sastāv kopā no miljoniem daļiņu....
NAGULAKA - njā... man patīk ķēpāties ar nagu lakošanu. :)
ROZE - skaista, bet ar asumiem?
SPRITE - šim klāt bija paskaidrojums - jautrs, enerģijas pilns, vienmēr iederas visur. Jauki. :)
KURMIS - šis ir vienīgais, kas mani lāgā niepriecina. KURMIS? WTF? Akls, dzīvo zem zemes un bojā cilvēkiem nervus???? Žēl, ka anonīmi, jo rokrakstu es nepazīstu. Vienīgā labā lieta,ko par kurmi es spēju iedomāties - viņš ir viltīgs, bet varbūt arī nav...
VIENKĀRŠUMS - es jau sen zinu, ka vienkāršība izglābs pasauli. Paldies, Mila! :)
Tā lūk... žēl, ka bijām tik maz, gribētos zināt, ar ko es asociējos citiem!


Today, it's too late,
How long do I have to wait.
Oh no, I think you know,
That's why I can't let go.
I feel this burning inside,
A feeling that no one should know.
This could be so good again,
I'd wait here till then.
But not with this,
So now I'll leave with

No apologies,
I never thought to be so - easily deceived,
Now I'll just hang my head (falling further out of place).
While I walk with the dead (all the lies I can't erase),
I'll just hang my head

"Rūtiņa" aka Gudrīšu klubs "Rūtiņa" - my very best Signe, Dūda, Mila, Baibiņa, Zandiņa;
3.vagons - always;
4.perons
apelsīnu sula;
Charlie Bartlett - "People like you are the reason people like me need medication", YOU ARE NOT ALONE ;
Creed - "My daily dose of reality";
Domenic Howard - I love you, Dom!;
Draugi - only the best! Have gotten rid of all the worst ones! Wouldn't change you for the world;
es - I'm FINE (f-freaked out, I-insecure, N-neurotic, E-emotional);
Flashpoint - awesome, hope it will never end! Canada, you rock!;
GG - please, don't break my heart! xo xo;
Kapučīno zefīri;
Lusila - I'm so happy I have you!;
Mana Dūda - LAL 4 ever!;
Mana gulta;
Manas brīnišķīgās filmas - make me smile, make me laugh, make me cry, make me believe in hope!;
Manas ŽS mīlulītes - A., Laura, Krixis, Elīna, Aiva (Baibiņa) - hope to see you soon!;
Man I-pod - irreplaceable; It's not the end, we will meet again;
Mans lācītis;
Mans zilais slpivens;
Mašīna - I love driving! ;
Mr Ree - Hope you're o.k. Hope to see you someday! You're one of a kind for me! I'll never forget you!;
Muse - I think I'm drowning, asphyxiated... I want to break the spell you've created! :) ;
O.C. - It was special time!;
PB - I WILL WATCH THE LAST SEASON...someday!;
Piparmētru tēja;
SRU - Lets keep the peace! Best ever!;
Sum41 - No apologies... adorable;
The Killers - I'm Mrs Brightside!;
TV;
V. - Miss you much! I'm so lucky I have you! (hug);
Viss oranžais - nu ne gluži viss;
volejbols - in my heart forever!;
YouTube;
Ģeniālais Damien Rice - I'll name my son after you!;
Ģimene - Sooner or later there will be times when you realize - the only thing you've got is your family!

When I get to Warwick Avenue
Meet me by the entrance of the tube
We can talk things over little time
Promise me you won't step outta line

When I get to Warwick Avenue
Please draw the past and be true
Don’t say we’re okay
Just because I’m here
You hurt me bad but I wont shed a tear

I’m leaving you for the last time, baby!!!

Neplēsīšu ārā tās lapas, kaut arī gribētos... kas bijis bijis.

Ļoti priecājos par return of my two favorites - GG un Life Unexpected!
Klausos Andreas Johnson "Glorious" un man ļoti patīk! :)
Un vēl man ļoti patīk tīmekļa rīku lietojuma praktikums! :) Viss kosmoss, ko Viesturs man stāstīja par tagiem un tamlīdzīgiem zvēriem beidzot iegūst jēgu! Love it! Laikam vajadzēja iet uz IT...

Teikšu kā ir - es zinu, ka tu brauc prom vai jau esi aizbraukusi,B!!! Ceru, ka labi pavadīji laiku LV! Kaut gan, godīgi, man vienalga, kā tu to pavadīji, es tur tāpat neko mainīt vairs nevaru. Par spīti visam un nekam, es tomēr gribēju Tevi redzēt, ar uzsvaru uz "redzēt". Tu mani laikam ne. Tas nekas, šobrīd es tāpat neko nevaru (varbūt nevēlos) darīt šajā sakarā. Ik pa brīdim, man prātā iezogas doma (lasīt: kā parasti es meklēju vainu sevī) - es taču varēju tev piezvanīt vai uzrakstīt, bet,padomājot loģiski, kā gan es varēju zināt, ka tu esi LV?!? Es nevarēju to vnk izzīlēt no zila gaisa! Domāt, ka gan jau kāds (gribētos zināt, kurš) man to pateiks, ir diezgan naivi, pat tādā mazā miestā kā manējais!
Te nu bija Friends Forever!
Nu neko - dzīvosim tālāk!

P.s. I'm not the only one who make mistakes, just think of all the ones you've made!

Atkalredzēšanās ar Signi viņas spiedzienu pavadībā bija vnk OMG... Noteikti neaizmirsīšu. Priecājos - ļoti! :)

Automašīnu izdangātas bedres un līdz malām pilnas atkritumu urnas. Dūmakaina tumsa kāpņu telpā. 4. stāvs. Izgaismots Televīzijas tornis aiz loga un mana krūze skapītī uz pirmā plaukta. Vislētākā kumelīšu tēja un silta siermaizīte. Jā, es esmu atkal mājās, savās šajās mājās, kur mans sarkanais spilvens uz mana raibā dīvāna un visas manas trīs segas... Nedomāju. Izbaudu.

Vai nav nedaudz dīvaini, ka es pat tavu atbraukšanu uzzināju jau tad, kad tas vēl nebija noticis... nē, nē, tā nav tā dīvainā daļa... Manuprāt, savādi ir tas, ka man tas jādzird no pirmo reizi satikta cilvēka, labāk nemaz neteikšu kur? Es zinu, ka tu esi/biji Latvijā, B.? Vai es gribēju Tevi redzēt? Redzēt - jā, runāt - es nezinu. Godīgi. Nezinu. Informēt mani par savu ierašanos, protams, nebija tavs pienākums, bet, ja šajā sasodītajā miestā un vispār 30km rādiusā ir kāds, kurš ir vairāk nekā Tava dārgā laika vērts, tad tā esmu es.

Es vnk tā jūtos. Tas vnk tā ir. Esmu to neskaitāmas reizes teikusi L. pēdējā laikā. Tu jūties tā kā tu jūties un viss. Nevar piespiest sevi justies savādā, tie būtu meli.

Vakar ar jaunām frizūrām abas ar manu mīļo un neatkārtojamo A. atzīmējām mūsu 5us gadus! :) Paldies, A. par visām brīnišķīgajām atmiņām, kurās varu dalīties ar Tevi! :)

P.s. B., have you stopped eating???
P.P.S. I hate your haircut!!!

Man būtu jādomā, kā es izkļūšu no visas tās ķezas, ko pati esmu savārījusi un kā pa mācībām samaksāšu. Tā vietā es vnk čiloju riņķī ar savām super draudzenītēm D un L un citiem personāžiem. Nice. Tas nav uz labu!

Tāds interesants vakars gadījās man vakar. Tā jau runā, ka pasaule ir maza. Padaudz iespaidu vienam vakaram, nav jau brīnums, ka, pārnākot mājās, nevarēju aizmigt. Tad jau redzēs, kas notiks, jo es uzzināju to, par ko man pašai īsti nav skaidr, vai maz gribu to zināt. Bet nu jau tur vairs neko padarīt nevar - zinu un viss. Redzēsim, kas notiks, jo es gaidīšu. :) Bet tā vakars bija izdevies, pēc ilga laika es atkal jutos un iespējams rīkojos tā, kā pienāktos (lasīt: kā sabiedrība sagaida) cilvēkam manā vecumā, vienā vārdā - socializējos. Un lai gan man šķiet diezgan muļķīgi (lasīt: stulbi un pat pazemojoši) izrādīt interesi par automašīnu motoriem, turbīnēm, dzinējiem un tamlīdzīgām lietā, no kurām tāpat nekādas sajēgas nav, lai tikai pievērstu čaļu uzmanību un atstātu "re cik es esmu forša, jo zinu, ko nozīmē vārds DRIFTS, tāpēc tu droši vari kantēties man klāt, jo es varu ne tikai pacietīgi sēdēt un klausīties nebeidzamos runas plūdos par un ap auto, bet arī kko piebalsot" iespaidu, uzzināju un redzēju arī šo to, ko vērts iegaumēt, ne par mašīnām gan...

bet nu jā, gribu tu to vai ne, bet es zinu, ka YOU ARE




SO WHAT YOU'RE GONNA DO ABOUT IT???

Jūtos dīvaini.
Laikam jākāpj augšā, jāatver logs un jāpalasa "The Girl who played with fire".
Tomēr, nē, es taču lejuplādēju (nelegāli) filmu, jākāpj augšā, jāatver logs, jāieslēdz Lulū un jānoskatās.
Vasara bez brauciena uz Latgali nav mana vasara! Braucam rīt. Man ļoti grbas, daļēji tāpēc, ka negaidīti citāda kompānija kā parasti un varētu būt forši. Bet lielākoties jau tāpēc, ka esmu sailgojusies pēc savām īpašajām Latgales sajūtām, savām Latgales tantēml, kuras ļauj uz mirkli justies kā mazam kaprīzam bērnam, kuru visi lutina un apčubina.
Klausos MUSE. "Neutron Star Collision" ir vnk dievīga!
Tiekamies kkad vēlāk!

A.

And I'm a little bit lost without you
And I'm a bloody big mess inside...

I've been lost, I've been losing
I've been tired, I'm all hurt and confusion
I've been mad, I'm the kind of man that I'm not
I'm going down, I'll be coming back fighting
I may be scared and a little bit frightened
But I'll be back, I'll be coming back to life
I'll be coming back to life...

This ain't a love song this is goodbye!

Autoram vai autorei, kuras pirmais darbs (grāmata vai grāmatu sērija) ir bijis sensacionāli veiksmīgs, radot un izdodot kko jaunu, manuprāt, vajadzētu apsināties, ka:
1. pēc pirmās neticamās sensācijas, visi gaidīs, kas būs tālāk. Pirmā veiksme ir bezmaksas reklāma otrajam darbam. Lielākā daļa izlasīs bez domāšanas izlasīs otro darbu, lai atbildētu uz jau minēto jautājumu - kas būs tālāk;
2. pārspēt pirmās grāmatas veiksmi ( un es nebeidos to apgalvot) būs neispējami.

Ar šo bija tieši tā. Pēc vairāk nekā 800 lpp manas sajūtas ir mierīgas. Es neteikšu, ka neaizķēra, aizķēra, mazliet. Un es pieņemu, ka visam stāstam apakšā, īpaši nerealitātei (grūti to nosaukt par fantastiku), autore ir palikusi kādu dziļo domu. Tikai man diemžēl īsti neizdevās to uzķert. Bet viena lieta gan man patika. Patika, ka grāmata būvēta uz autorei svarīgām vērtībām - mīlestību, ģimeni, piedošanu un tādu pamatīgu devu "caur ērkšķiem uz zvaigznēm".

Vai skaistākais katrā stāstā ir mīlestība? Var jau būt. Man šķiet, ka skaistākais katrā stāstā ir spēja saskatīt mīlestību. Skaistākais katrā stāstā ir mīlestība uz stāstu! :)



P.s. Is this the way to Amarillo????
P.P.S. Tiiko kko atcerējos. Es vēl arvien gaidu, Viestur!!! Bet tā kā pārsvarā neesmu naiva, tad laikam jau vairs nav nozīmes - gaidu ar maisu vai bez... Nu nekas, nav jau pirmā un drošvien ne arī pēdējā reize, kad mani atkal uzmet (ar uzsvaru uz "atkal"). Bet nekas, gan es kko izdomāšu - pati... tāpēc, ka man nepatīk padoties un arī par spīti (tikai nezinu īsti kam. Laikam jau sev).

2008.gada 19.jūnijs.
Do you know what today is??? TODAY is a very special day! I'll never forget it. And although there are some other things I should probably wright about, this is the one and only that matters today! Feels like it was yesterday...the day before my high-school graduation, but I didn't think about it then... my mind was on this one thing... And now after 2 years I'm can say - that was one of the few amazing things ever happened to me, one of the few happiest days of my life... THE DAY I GOT MY DRIVERS LICENSE!!!


.... MY DRIVERS LICENSE!!!

Tikai es un varbūt vēl vienīgi Mila varam skatīties analītiskus raidījumus smukā vadītāja dēļ! ;)

Tikko izlasīju Ilzes profilrakstu par vienu no SZF pasniedzējiem, jā, jā, par to pašu O.Skudru. Raksts bija labs, bet manī tas neraisīja tādas izjūtas kā citos kursa biedros, respektīvi, skats uz šo cilvēku no cita leņķa, niedveš man mieru par nākamājā nedēļā gaidāmo "nāves" mutisko eksāmenu. Tieši pretēji, raksts manu priekšstatu par šo personu tikai apstiprināja. Izdarīju arī nelielu fact check. Jā, O.Skudram tiešām nav sava profila draugos, toties viņam ir veltīta domubiedru grupa ar vairāk nekā 600 biedriem ("faniem").

Tā, tūlīt uzlikšu mūziku... vnk nevaru nosēdēt klusumā... Šas...

Skatos uz savu kreiso roku... tā izskatās šausmīga... atkal tā alerģija... kaut nu es zinātu, no kā. Niez nenormāli.

Ikdienā pati to tā nemanīju, bet kad mēģināju uzvilkt pērnās vasaras "der kā uzliets" drēbes... WTF Man vairs nekas neder. Domā, es tgd gruzos, jo esmu uzbarojusies??? No, no, no ... es no prieka priecājos, jo noticis ir tieši pretējais! Līddz kārnumam gan vēl tālu un labi, ka tā... Ir tieši tā, kā vajag! :)
Tikko paskatījos pa logu... spīd saule, bet debesis tik netīras. Un vējš, jā, šodien man patika vējš Pēc vakarienas lietus vairs nebija tās pūkas un vējš tik mīlīgi plivināja manus garos matus. :)

Secināju, ka man ļoti nepatīk, ja neatbil uz vēstulēm, īpaši, ja es gaidu atbildi. Zinu, ka pati arī tā dažreiz daru, bet cenšos laboties. Ja nevēlies atbilēt, tad tā arī pasaki, jopcik rozā! Cits gadījums, protams, ir tad, ja es esmu devusi atļauju neatbilēt. Viestur, tas attiecas uz tevi, bet tik un tā es negaidīšu gadsimtu... Ja nezini, kā vai arī tev nu galīgi nav laika manām "muļķībām", tad laipni lūdzu to paziņot! Tu jau zini, es varu būt ļoti nejauka! :)

O.k. Bis Spaater! :)

....when it hits you, yo feel no pain!!! (Tnx 4 this, Zandiņ)
P.s. Hahaa... šobrīd man skan Train un User Picture Icon arī - Train! Magical!

Laikam kkas jāieklabina. Neskaitot mistisko alerģiju vai kas nu tas ir, kas man uz rokas sameties, veselu čupu nenodotu darbu, laika trūkuma dēļ radušos netīrību dzīvoklī un visas peripētijas ar V. un L., man viss ir labi! :)
Pēdējā laikā šeit mājās pie vecākiem ir tāda sdajūta, ka viss nedēļas trakums palicis tur, kur es to neapzināti atstāju - uz ceturtā perona dzelzceļa stacijā. Prāts un ķermenis vnk pārslēdzas citā dimensijā. Tomēr šoreiz laikam būs nedaudz savādāk, jo Rīgas trakumu paķēru līdzi tā teikt - paņēmu darbu līdzi uz mājām. Cerams, ka izdosies kaut pusi no iecerētā paveikt! :)

Dūda, Fiona un es... mēs tgd plosāmies Twitterī. :)

Tā, kas vēl... Mjā... manam mazajam brālītim šodien paliek TIK DAUDZ gadu.

Labi, šo to ieklabinājisi esmu... ā.... pabeidzu Džeinas Ostinas "Lepnums un aizspriedumi". Grūti pateit, kas bija labāka - filma vai grāmata. Savā ziņā abas bija atšķirīgas, man patika abas... Ja savienotu kopā, vispār būtu ģeniāls darbs. Jādodas piebeigt eseju par blogiem... kaut gan... tāpat ir skaidrs, ka šodien nekāda esejas rakstīšana nesanāks.... manam brālītim taču dzimšanas diena! :)

P.s. David Guetta garadarbi man vnm ir patikuši, bet es vnk dievinu: "All the things I know right now, if I only knew back then. IT'S NO GETTIN'OVER, NO GETTIN'OVER, IT'S JUST NO GETTIN'OVER YOU!". Klips arī ļoti labs... tā jau saka, ka visas ģeniālās lietas pamatā ir vienkāršas! :)

"Sveika, mana saulāinā! Nu man beidzot ir atkal laiciņš, lai uzraxtītu Tev... tā pamatīgi un par visu pēc kārtas.
Pēdējās divas nedēļas ir bijušas maigi sakot trakas. Es tomēr saņēmos un uzraxtīju kursa darbu. Tas tapa četru dienu laikā... visa tā padarīšana bija "nāves matratons". Pēdējā naktī pirms nodošana raxtīju līdz pus5 no rīta. Tad līdz 8ņiem mēģināju pagulēt un tad atkal pie PC un drukāju, drukāju, drukāju... Zem acīm zili riņķi, vēders sāpēja no stresa un knakstīšanās kārtīgas maltītes vietā. Ar Dūdu bijām sarunājušas centrā satikties pirmdienas (17.maija) 14:30 (darbs bija jānodod līdz 17tiem) un iesiet CopyPro,bet es vēl sēdēju naktskreklā un saturā raxtīju lapaspušu numurus. Piebeidzu, steidzos uz centru, izprintēju, iesēju, pievienoju CD pdf formātā un nodevu, lielāko darba daļu pat nepārlasījusi. Biju priecīga tikt no tā darba vaļā un nedomāt par aizstāvēšanu... līdz vakardienai... Iekšā visu laiku tāds satraukums, ka manu darbu nemaz nepieņems, jo tur vnk pilnīgs kosmoss sadrukāts, nemaz nerunājot par to, ka Lolita to darbu vispār nebija redzējusi... līdz ar to man nebija ne jausmas, vai viņu akceptēs un es dabūšu sekmīgu vērtējumu.
Pēc pāris dienām Ieva kopējā e-pastā atsūtījusi aizstāvēšanas grafiju. Sarakstā ir arī mans vārds! Paldies Dievam! Nu ko jāgatavojas. Arī tas viss, protams, pēdējā brīdī. Vakar vakarā uzcepu pašu prostāko prezentāciju, šodien no rīta pabeidzu rakstīt runu. Iemācīties, protams, nebija laika, jo "svarīgāk" taču bija piemērīt veselu čupu ar drēbēm un izvēlēties, ko vilkt mugurā.
Šodien es aizstāvēju savu kursa darbu. Par to, kā tur viss notiek jau apmēram zināju. Dūda un Zandiņa aizstāvēja aizvakar (1.dienā), Mila, Fiona un Baibiņa vakar. Process apmēram šāds.
Visi iet pēc saraksta. Tevi izsauc. Tu prezentē darbu (5-6min), jautājumus uzdod komisija (2 pasniedzēji) vai citi klātesošie, ja vēlas. Pēc tam priekšā nāk tavs recenzents (maģistrantūras students) un nolasa recenziju (ļoti sīki, par visu - valodu, tēmas atbilstību, noformējumu u.tml.) un uzdod jaut. Tad par darbu izsakās vadītājs, ja viņam ir ko teikt. Viss. Tu ej vietā un tikmēr izsauc nākošo. Kad visi pabeiguši, komisija + vadītāji + recenzenti aiz aizvērtām durvīm apspriežas par vērtējumiem. Visi atkal ienāk telpā un pibliski tiek nosauktas atzīmes.
Dūdai un Zandiņai komisijā bija Lasmane, kas esot visiem piesējusies un Freibergs, kam kā parasti viss vienalga. Dūda dabūja 7, Zandiņa 8. Milai, Fionai un Baibiņai komisijā bija Proskurova un Tjarve, kas bija īzī čīzī. Milai - 9, Fionai - 7, Baibiņai - 5 (tur ir garš stāsts, viņai bija debīla vadītāja, kas vnk brutāli esot aizstāvēšanā publiski nolikusi Baibiņu).
Šodien manā komisijā Zitmane (lasa mums SA&reklāmas vēsturi un teorijas) un SKUDRA. Iedomājies, Skudra! Vnk vāks. Man jau bija skaidrs - jācer uz to labāko, bet jābūt gatavai tam pašam ļaunākajam. Es prezentēju pēc kārtas 5 (mans laimīgais skaitlis), no visiem man vienīgajai Skudra uzdeva jautājumu. Tas jautājums bija tīri viņa stilā - īsti nesaprotams, es vispār nezināju, ko atbildēt un beigās, pēc neliela mulsinoša dialoga ar Skudru, tā arī pateicu, ka diemžēl nevarēšu atbildēt. Viņam feisā parādās ļaunais smīniņš un es redzu, ka šis kko pieraxta uz papīra. Nu viss... man jau likās, ka cauri ir. Tad nāca mana recenzente un sniedza pārsteidzoši labu vērtējumi, bija protams dažas nepilnības, bet kopumā vērtējums bija tiešām pārsteidzoši labs. Viss. Aizgāju apsēsties un sajūta tāda, ka vnk gribas raudāt. Es to protams nedarīju. Nu neko... sēdēju un gaidīju, kamēr pārējie noprezentēs.
Gaitenī gaidot vērtējumus atkal uzmācās satraukums. Un tāda nelāga nojauta, ka diez vai tur kkas labs gaidāms. Ieejam iekšā un Skudra sāk publliksi deklamēt atzīmes. ...Š.G. - 5, A.M. - 8, I.C. - 9, Z.Ā. - 9, A.E. (es pie sevis saku: "Astoņi!" - ASTOŅI! Signē, es dabūju 8! MAN VNK TĀDS PRIEKS! Četru dienu "nāves maratons", viss tas stress un murgs un vipār pilnīgais kosmoss un es dabūju 8. Bāc.
Es to paveicu!
Tāda ir Agnese. Ja Agnese kko dara, tad Agnese to IZdara. Uz mirkli pat bija tāda sajūta, ka paveikts gandrīz vai neiespējamais, kas apstiprina to, ka VISS IR IESPĒJAMS. And I'm back in the game. Es turpināšu cīnīties par to vienu niecīgo, vienīgo, kas man atlicis - manu budžeta vietu!
Piedod, ka tik emocionāli un patētiski, bet man vnk vajadzēja izlikt to visu uz āru! Ceru, ka saproti! Man protams, ir vēl ļoti daudz ko stāstīt, bet par to nākošreiz (ļoti drīz).

Kā Tev? Viss labi? Ko beigās izlēmi ar to Austrumu kino kursu? Paņēmi?

O.k. Es vnk nevaru sagaidīt, kad nosūtīšu Tev šo vēstuli un Tu to izlasīsi!
Sūtu bučas!
A."

Beidzot es zinu, kā tas ir... Kāds ir draudzības otrais vārds. Pavisam vienkārši - atbalsts. Turklāt ne vnk pliks atbalsts, bet atbalsts līdz galam. Mans atbalsts mani izglāba, mans vilslielākais atbalsts - Dūda, Mila, Fiona, Zandiņa, Baibiņa un D. Bez jums, manas vislabākās, man nemūžam neizdotos! Paldies!
Nemainītu ne pret ko...
"Agnesīt. turies šodien, esmu ar un par Tevi ar visām četrām! :* " /Zandiņa/

"Ja nemaldos, Tev šdien jāaizstāv kursa darbs. Ja esi jau to izdarījusi - kā gāja? Ja vēl ne - lai veicas, mīļā!" /D./

"Dūdiņ, būs labi! Kad zināsi atzīmi, dod ziņu!" /Dūda/


P.S. Viss jau notiks tik un tā... vai tu tici vai ceri vai ne...