Vakar bija brīnišķīga diena! Par to vislielākais paldies mana visiem manējiem, īpaši manām vismīļākajām Elitiņai un Evai un manām vismazākajām pieneņu pūku pūtējām Luīzei un Patrīcijai. Man ļoti patika pavadīt dienu kopā ar jums, manas mazās mīlulītes!

Un Edgaram par:
1. "Zini, Agnesīt, tev mazi bērni ļoti piestāv! vajadzētu tā kā sākt par to domāt! ;)"
2. 20 iespaidīgākajām minūtēm manā auto vadītājas karjerā. Par to, ka bez māzākajām šaubām uzticēja... Vnk tāda mašīna OMG Nemūžam neaizmirsīšu!


Sameklēju savas jēzenītes, veco peldkostīmu un pretiedeguma kremu. Sadabūjusi segu un grāmatu, devos sagūstīt pirmos saules starus uz savas muguras un pēdām. Nogalināju 3 lapsenes un milzum daudz odu. Un savus kāju nagus nolakoju koši sarkanā krāsā. Un pielaikoju divas no savām isajām, raibajām kleitām. Tās vēl ar vien man der. Jā, es oficiāli esmu atklājusi savu vasaras sezonu! :)

Dūda
Mila
Fiona
Agnese
Baibiņa
Zandiņa


Mīļās manas, man tas izdevās. Man tas izdevās, jo jūs man ticējāt. Vēl nekad dzīvē kāds nav mani TĀ atbalstījis. Ar tādu atbalstu es varētu pārpeldēt Daugavu, es varētu kājam līdz Liepājai aiziet vai riteni uz 9.stāvu uznest. Es varētu visu. Vēl jau viss nav līdz galam galā, bet gan jau... Tas bija mans personīgais rekords, garākā negulētā nakts manā mūžā, kas veltīta mācībām. Milzu paldies jums... jūs manas vislabākās... :)



Šādi izskatījās mans galds kursa darbu rakstot.

Have you ever loved someone so much, you'd give an arm for? Not the expression, no, literally give an arm for? When they know they're your heart and you know you were their armour.
And you will destroy anyone who would try to harm 'her!!!

A. šobrīd tik ļoti priecājas par to, ka uz pasaules vēl ir tik daudz jauku un atsaucīgu cilvēku. A. priecājas tik ļoti, ka raksta par sevi trešajā personā. :) Līdz lielajai dienai ir vēl 4 dienas un šobrīd A. ir optimistiski noskaņota. A. tic, ka viņai viss izdosies un sūta vislabākās domas un smaidus savām meitenēm... tām, kuras tic un atbalsta A. Paldies jums! :)

Imagine, you're listening to a song and suddenly you have this feeling - OMG THIS IS A SOUNDTRACK TO MY LIFE!!! I had that feeling today. And that is why now I'm going to present you -
A SOUNDTRACK TO MY LIFE

Do you ever feel like breaking down?
Do you ever feel out of place?
Like somehow you just don't belong
And no one understands you.

Do you ever wanna run away?
Do you lock yourself in your room?
With the radio on turned up so loud
That no one hears you screaming

No you don't know what it's like
When nothing feels all right
You don't know what it's like
To be like me

To be hurt
To feel lost
To be left out in the dark
To be kicked when you're down
To feel like you've been pushed around
To be on the edge of breaking down
And no one's there to save you
No you don't know what it's like
WELCOME TO MY LIFE!!!

Katrs vārds ir vnk kā naglai uz galvas.

Šodien es biju milzu dilemmas priekšā. Vienā brīdī pat biju gatava atmest visam ar roku. Bet tad es apgomājos... Ko V. un O. darītu manā vietā??? Vai V. un O. padotos??? NEKAD! Tāpēc es arī nepadošos. Es mēģināšu. Ja neizdosies - neizdosies. Es vismaz būšu kko darījusi. Es zinu, ka V. man tic. Labāk nožēlot izdarīto... Lai kāds arī būtu rezultāts, es vismaz būšu es - the girl who never ever gave up hope! Un vilciens taču vēl nav aizbraucis, kamēr tas vēl nav aizbraucis!

Jūtos apmaldījusies. Lai nu kā... It's time to be a big girl now... And big girls don't cry. Actually sometimes they do...

She Ain't Got A Man,
But She's Not Alone,
Miss Independent,
Yea She Got Her Own!!!

Brīžiem Tu esi kā mazs brīnums, kas rada lielas lietas. Citreiz Tu esi kā liels brīnums, kurš palīdz saskatīt mazās lietas. Brīžiem Tu pārsteidz mani tik negaidīti, bet citreiz varu gaidīt srtundām ilgi - Tevis nav. Tevi nevar iedot un nevar atņemt. Tevi nevar noturēt, bet Tu palīdzi man izturēt. Tevi nevar ieraudzīt, pazaudēt vai izteikt vārdos. Tevi nav iespējams paredzēt vai ietekmēt. Brīžiem Tu nāc tik bieži, ka vairs nezinu, ko lai iesāk, bet citreiz Tu tik ilgi esi prom, ka man tevis sāk pietrūkt. Tev neeksistē minūtes vai stundas, ziemas vai vasaras. Tu nekad man nepārmet un nenosodi. Tu nekad neesi bēdīga un nedusmojies. Tu pakāpies malā, kad man šķiet, ka Tevi nevajag, bet vienmēr esi līdzās un piecel mani, kad krītu. Tevi nevar ieraudzīt vai satvert rokās, Tevi nevar dzirdēt vai izgaršot, Tevi var tikai just. Es nezinu, kāda Tu izskaties un kas tev patīk, bet tik un tā es nekad nemainītu Tevi ne pret ko citu, jo Tu esi tikai mana, mana vislabākā! TU ESI MANA IEDVESMA!

Paldies, Dūdai, ka pierunāja mani aiziet uz hokeju! Pati nesaprotu, ko es vispār domāju vakar, kad nevarēju uzlemt - iet vai ne. Tur taču divu domu nevarēja būt, ja vēl tiekam iekšā bez maksas. Bija ļoti labi, man patika, brīžiem tāda nereālitātes sajūta. Man likās, ka daudz krutāk kā TV. Es vismaz redzēju ripu! :) Un pavilkties uz bļaušanu ir tik viegli un sajūta laba!

Mūzika: Vai tu zini, mana mīļā, kāpēc vienmēr jābūt tā? Kad krīt mēness jūrā dziļā, man par tevi jādomā! (Mana mīļākā hokeja dziesmiņa...)

You can do whatever you want, but I' m still going to ...

To dream the impossible dream,
To fight the unbeatable foe,
To bear with unbearable sorrow,
To run where the brave dare not go.

To right the unrightable wrong
To be better far than you are
To try when your arms are too weary
To reach the unreachable star.

Tam, kurš mani apprecēs, paveiksies! Viņš varbūt dabūs maitu ar stulbām sejas izteiksmēm, toties māja vnm būs tīra!!! :)

...un roka ligzdu manos matos vīs. Sirds apstāsies un sajukt prātā pasāks līdz baltu kreklu suale uzrotīs. Es būšu vēl, es priecāšos, es dziedāšu, jā, dziedāšu!

Starp nekārtīgo kārtību manā kosmosā, strap dīvainajiem nakts sapņiem, starp baltajām kurpītēm un trotuāru, starp laika trūkumu un apziņu, ka nav ko darīt. Starp domām neskaidrām un skaidrām. Ir mana sirds. Mirstīgā.

Tev nav jākaunas par to, ko tu pret kādu jūti. Tā nav tava problēma, ja tas kāds to nevar sagremot.

Nu labi, neraxtīšu šodien neko vairs.

A.

There is this song... Sorry seems to be the hardest word. But actually - IT'S NOT! It's one of the simple ones. Being able to say it makes you human.

5 asaras un atkal esmu stipra... Nocietinājusies. Esmu kā trauciņš, kurā visu laiku lej iekšā kkādu draņķību līdz brīdim, kad pietiek ar vienu muļķību un viss gāžas pāri. 5 asaras. Tomēr, lai cik daudz araī izlītu ārā, pilnīgi tukšs tas nav nekad.
Pat veltīju dažas rindas šim noskaņojumam
5 ASARAS

Lēni tā sirds mana atveras
Pie tumsas pierod un nebaidās.
Tur ietilpst vien piecas asaras,
Kas pārvērtīs sāpēs pasakās.

Ar pieturām ziemās un vasarās
Reiz pienāks tās dienas pēdējās.
Man paliks vien piecas asaras,
Kas naidu un dusmas sabradās.

Varētu šķist, ka diezgan skumīgi, bet austiņās man skan: "Šajā pilsētā ikviens viņu pamanīs. Viņai paiet garām nespēj it neviens. Pāri ielai ēna skrien, tūlīt, tūlīt līs. Viņa pagriezās un smaidot teica tā: "KĀDĀ BRĪNIŠĶĀ DIENĀ NEBŪS VAIRĀK NEVIENA NO MUMS..." Viņa teica tevis dēļ, man nekā nav žēl. Un tad dziļi ieskatījās manās acīs. Var jau būt, ka noticēs mana neprātīgā sirds, un neviens tad nevarēs mūs vairāk šķirt. KĀDĀ BRĪNIŠĶĀ DIENĀ NEBŪS VAIRĀK NEVIENA NO MUMS... "

Šajā brīnišķā dienā es beidzot došos prom. Esmu jau noilgojusies pēc savām mājām.

Emancipācija.
Starp pēdējā laika dīvainajiem sapņiem, starp domām par to, vai tie jāuztver kā kāda zīme un ja jā, tad - kāda? Starp cerībām, ka neesmu saķērusi kādus nelāgus baciļus D. Starp neizmērojamu excitement par rītdienu. Pirmkārt, par atkalredzēšanos ar A. un Kobras jaunās sezonas pirmajām sērijām vakarā. Starp Life Unexpected un GG. Starp papīru un grāmatu jucekli brāļa istabā... Man atkal ir TĀ sajūta. Tā pati neizskaidrojamā, pēkšņā sajūta, kas liek man priecāties vnk ne par ko, zinot, ka jānotiek ir kaut kam labam, brīnumam - lielam un maģiskam. Tā sajūta, kas liek man ticēt mīlestībai un mīlēt sevi... Varbūt tas ir tikai pavasaris. Tomēr man šķiet, ka tas ir kas vairāk... tas ir liela brīnuma mazais priekšvēstnesis.
Emancipācija.
That's what keeps me going.
Emancipācija.

Sēžu un cenšos saprast, kādā dimensijā darbojas mans prāts. Katrā ziņā tas viss ir pilnīgs kosmoss. Un es neteikšu, ka man nepatīk, es tikai nedaudz raizējos, ka šī vienaldzība un brīžīem jau slimīgā nevēlēšanās darīt neko, kas saistīts ar skolu, man nenāks par labu. Vai arī nenāks par labu tām iedomām, kurās līdz šim esmu dzīvojusi un domājusi, ka tā un tikai tā ir pareizi. Bet ja nu nav? Godīgi? Tā skola man jau sen ir līdz kaklam. Es negribu mācīties, negribu stresot par lietām, kuras ilgtermiņā neko nenozīmē un man šķiet pilnīgi bezjēdzīgas. Kas tieši? Viss, kas man vēl jāizdara, lai piebeigtu šo pusgadu. Man ir apnicis tas nemitīgais spiediens, brīžiem šķiet, ka es vnk tikšu nospiesta. Vienīgais, ko es vēlos, ir justies brīva, atbrīvoties no tās sajūtas, ka mani saplosīs.

Sēžu un domāju, vai man tevis pietrūkst, B. Nevaru saprast... Zināmā mērā tāds duālisms. No vienas puses, jā, brīžiem man šķiet, ka ļoti ilgojos pēc tevis. Vairākas reizes esmu domājusi, ka noteikti gribētu tevi vēl kādreiz satikt, varbūt pat apskaut un sabučot. Esmu pat sākusi rakstīt tev vēstules. Vairākas reizes, bet tā arī nevienu neesmu pabeigusi. Jo no otras puses man ir bail, ka būs tāpat kā bija vai sliktāk, ka es jutīšos tāpat kā vienmēr jūtos - tā, it kā viss, kas patiktu man un liktos svarīgs, būtu pilnīgs mēsls. Nevēlos atkal būt dusmīga un bojāt tev dzīvi. Varbūt pagaidām ir labi tā, kā ir. Vai arī nav. Es nezinu.

Sēžu un klausos Šēras "Strong Enough", HHB "I will Survive" un "Forever Young".

Sēžu un domāju, kas es esmu? Jeb, kas ir īstā Agnese. Ja A. ir pielaidusi tevi sev klāt tuvāk par visiem citiem uz Zemes mītošajiem, jau tgd vari uzskatīt sevi par veiksminieku. Kāpēc? Jo otras tādas kā A. vnk nav. Ja A. par tevi domā un lūdz, tev viss izdosies. Un ja tomēr neizdosies, tad A. vnm būs ar tevi kopā vislabākajās domās, tāpēc agrāk vai vēlāk - tev viss izdosies. Kāpēc? Jo A. tev tic. Un, kad A. nonāks debesīs, vari būt pilnīgi drošs, ka A. darīs visu iespējamo, lai sargātu tevi no debesīm. Agnese tic, ka ikviens ir pelnījis otru iespēju, bet trešo tikai retais. A. vēl tik daudz ko nezina un baidās. A. grib būt stipra un izdzīvot.

Kamēr gadu jauno Life Unexpected, ierakstīšu kaut ko šeit.

Priecājos par vakardienu. Labāko 8.03. in all my life. Par to milzu paldies manam vislabākajam V un maniem vismīļākajiem ziediem. Paldies arī par šo: "Es arī esmu riktīgi priecīgs par vakardienas pasēdēšanu un redzēšanos. Feini. Došu ziņu, kas un kā man tur. Saaudzē sevi! Bučas"
Priecājos arī par pirmajiem saules stariem virs manas pilsētas daļas un ar nepacietību gaidu vēstuli no savas mūzas S. Lieki teikt, ka par skolu nemaz domāt negribas, arī par to, kā esmu tā palaidusies, ne. Sēžu tagad brāļa istabā, dzeru 3in1 kafiju, lūkojos, kā laukā saule atspīd pretējās mājas logos un fonā man skan - "If you want my future, forget my past..." Jā, jā, jā SPICE GIRLS Wannabe... nu tās ir atmiņas. Pilnā balsī dziedu līdzi jau piekto reizi. Un pirmo reizi pēc ļoti ilga laika es smaidu.

P.s. Esmu sajūsmā par Davi Guetta & Kid Cudi - Memories "All the crazy shit I did to you night..."

Vai cilvēks savas dzīves laikā mainās? Loģiski, ka mainās, tikai ne tā uzreiz. Vai cilvēks var vienas dienas laikā izmainīt visu savu dzīvi? Man šķiet, ka tā pilnībā nevar, ja nu vienīgi tās izmaiņas ir tādas, ka dzīves vairs nav. Bet ja nu brīnumainā kārtā dzīve vēl ir, kas ir tas, kas pēkšņi liek doties gulēt ap desmitiem vakarā, ēst ļoti maz, pēc sešiem vai septiņiem gandrīz nemaz un neko. Kas liek kārtējās čipsu pakas vai šokolādes tāfelītes vietā iepirkumu grozā ielikt banānus vai jogurtu? Kāpēc pēdējā laikā ar tādu aizraurtību tiek risinātas krutsvārdu mīklas, īpaši sudoku, bet TV skatīts arvien mazāk un mazāk? Tas patiesībā ir tikai viens vārds, kas izsaka visu - BAILES. Un tikai viens jautājums - KĀPĒC? Un ne jau, kāpēc bailes, bet vienkārši KĀPĒC? Nav vairs - kad, kas vai kur? Ir tikai KĀPĒC!
Pēdējā laikā manī ir arvien mazāk dzīvesprieka vai varbūt dzīvotprieka. Tagad sēžu un domāju, kurš vārds labāk atbilstu, jo tie tomēr neizsaka vieu un to pašu... Laikam tomēr dzīvotprieka, jo dzīvesprieks... tas ir tāds pārāk pozitīvs vārds un man kkā nenāk prātā, vai man vispār tāds kādreiz ir piemitis. Jā, šķiet es neesmu dzīvespriecīgs cilvēks, nu un tad?! Tas nenozīmē, ka neprotu smaidīt, es protu.

Un šobrīd ir tā, kā tajā dziesmā - Uz mana ielas nav ne mājas, ne sienas. Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini - mana vieta manā azotē.

Spilgti oranža nagu laka un stikla lausakas pa visu manu skaisto gaišo vannas istabu... apbrīnojami, bet man izdevās visu satīrīt, kaut gan acetona nebija nemaz. Kā? Ar "Skaidru". Kas to būtu domājis, ka ar veco labo latviešu "Skaidru", ar kuru pamatskolā berzām galdus, būs iespējams satīrīt arī nožuvušas nagu lakas jucekli uz grīdas, izlietnes un poda. Sienas. Ar sienām būs jāizdomā kkas cits. Tikai 2 vietās, bet tomēr. Sava veida apsēstība ar tīrīšanu. Man patīk.
Vienai stikla lauskai tomēr izdevās paslēptiem manā plikajā pēdā. Sajutu tikai no rīta. Izvilku, protams, bet bez asinīm nu nekā.
Mana mīļā A. ir atpakaļ no sava mazā ceļojuma. Man liels prieks par viņu. Un Ū. tajā bildē izskatās vnk sasodīti labi! :)
Ar vislielāko cerību par izdošanos un mīlestību domās pavadu savu mūsu S., kura šodien aizlido. Tiksimies pēc 5 mēnešiem vai arī septītajās debesīs, tajās debesīs, kas mājas bēniņos, kur siksāņi
Nevaru sagaidīt, kad satikšu V. Bet esmu pacietīga. Vai vismaz varu būt.
Tam visam pa vidu. Es. Nedrošiem soļiem dodos uz priekšu. Bus pavasaris. Būs. :)

Dziedu līdzi: "I'll never be the same, if we ever meet again!" un domāju par "Well if you just close your eyes
and just imagine everything's alright. But do not hide your tears, cause they were sent to wash away those years."

Grimsti, mans burukuģi, grimsti
Manās asarās melnajās mirsti
Ēveļu skaidās dzīvot sev liec
Kā baznīcas zvani dvēsele kliedz

By Arturs M_

Mēģināšu pēc iespējas īsāk, ja nu atkal nokaras bezvadu nets, ko tikai šodien beidzot izdevās aktivizēt... Please, don't die and stay with Lulu!
So I'm still alive! Thinking about dying... no, not so much any more! Bet vispār ir baigi slikti! Esmu pārvērtusies par dzīvību velkošu graustu. Var arī daiļrunīgāk - par staigājošu aptieku! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka katru vakaru eju gulēt jau ap desmitiem vakarā (vnk pensionāru stilā) un jā, kopš tās lietas ar ātro palīdzību man ir bail iet gulēt... No rītiem es mostos (jā, es mostos), lai kārtējo reizi secinātu - I'm staying in bed today! Un skola - mjā, ir 2.nedēļa un es jau esmu nobastojusi vairāk lekciju nekā visā iepriekšējā gadā kopā.
Viss šis murgs ir limitējis manu tiešo kontaktu ar ārpasauli līdz minimumam, es par nevaru kārtīgi atvadīties no savas mūzas S. Tas vnk sucks! Kā es gribētu, lai atkal ir normāli slikti nevis slikti slikti!

By the way - got one good thing too. V. ir LV. Can't wait to meet him finally! Vēl arvien nespēju noticēt, ka viņš tomēr arbrauca un uz salīdzinoši tik ilgu laiku. Diemžēl man nācās šodien viņam teikt, sorry, bet nē. Un ne jau tāpēc, ka baidos aplipināt... vnk es gribu, lai viss ir pa smuko.

P.s. The other good thing - Life Unexpected. Love it till now!