Gaišās Puses kungs

sagurusi pati no savas nevarības. tikai izrauties. tikai drusciņ, un tad jau viss būs atkal labi, es zinu.

es nekad neesmu bijis tāds īpaši stabils stārķis. bet šoreiz pati nezinu, no kā tāds nogurums.

varbūt lietus sezona vainīga. bet pat tā saņēmusies nozust, es te vienīgais mākonītis.

Es šodien:
- Biju uz operu (kruta bija Lučija).
- Apsēdos kapos uz soliņa, kas nedaudz ielūza.
- Pasēdēju kapos uz soliņa, kas sagāzās ar visu mani virsū.
Labi, ka kapos ir baltas smiltiņas, nevis melnzeme. Un es noteikti ka esmu mājās atnesusi kapu smiltis. Ar tām varēja kādam nāvi pieburt, ja? Kā tas jādara?

Kur martkorčegs ar saviem eirozīvijas dziedoņu aprakstiem?

miers|pidfoto

ja kāds domā, ka es, pabeidzis vergot pusnaktī, nedošos iztukšot alus kausu, viņš maldās.

Brālis mani nosauca par muzikālu analfabētu un lika noklausīties šos:

John Cage: Water Walk

Hauschka at NPR: Random Gifts

Un pēc tam šito: Hauschka - Ping

Pirmie iespaidi pozitīvi, taču grūti verbalizējami.

APOLLO. Tuvojoties mācību gada beigām un iestājoties siltajam laikam, jaunieši kļūst aizvien agresīvāki.

tā kā šeit tagad būs vairākas svētku dienas, kad bodes nestrādā,- iepirku sev tās šķērsvītrotā muskuļa šķiedras, kas ignorē apziņas uzstādītās prasības, un to, ko kādā anekdotē nosauca par koulīns vīn ir, kā arī dažas piepes. tagad nezinu, ko apēst vispirms...

http://en.wikipedia.org/wiki/Japanese_eggplant

Hilight Tribe

19gs.beigas, kolorādo
edvards saka dženijai: one day i'll make you mine
dženija zvana ellenai: edvards teica, ka reiz izrakšot šahtu un nosaukšot to manā vārdā
ellena: nevis nosauks tavā vārdā, bet konkrēti tev arī izraks

Man liekas, ka es drīz pārvērtīšos par vecu birkenstoku lēdiju. Nu, uz operu šodien, saproties. Ko lai velk, nu, ko lai velk? Jā, patiešām, ko lai velk. D nesaprata, kāpēc uz operu kaut kā citādāk jāģērbjas, es arī lāgā paskaidrot nemācēju, bet nu paliku pie tā, ka man pašai gribas. Kaut ko, kas nav maika, džinsi un kedas vai šļūcenes.
Atradu garus svārkus, ko es Kiprā turku daļā pirku. tjipa vairāk tā kā vēderdančiem, ne valkāšanai paredzēti, ap gurniem spiež, ap vēderu gan ok. Viņi gan nebija jāmeklē, viņi man sen bija, bet sen jau arī vairs nederēja. Uzlaikoju – un – oh wow – der! Ok. Tālāk, uzlaikoju maiciņu, kas arī labu laiku nederēja, bet agrāk bija mazliet par lielu. Oh wow, der, un spiež tikai bikiņ, un arī tikai tik daudz, ka man pupu ir divreiz vairāk nekā bija agrāk. Bet vēl pagaišvasar nemaz uzstīvēt nekādi nevarēja. Izvilku staipīgu DG džemperīti, kas kanāžos lielā sale pirkts, kas man derēja, kad es biju ūbertieva, bet pirms gada rokas iekšā dabūt nemaz nevarēju. Oh wow, apžmiegts, bet der un izskatās ok.
Un te sākās birkenstoku lēdijas daļa. Tā kā man soma ir pod ļeoparda, izdomāju, ka jāvelk špiļkas pod ļeoparda, apsienamas ap potīti, ar metāla nagliņpapēdi. Uzvilku, aizgāju līdz balkonam un novilku. Phe. Nu kur tik neērti apavi rodas. Uzvilku citas špiļkas. Kas es, cirka māksliniece kaut kāda, kam uz ķekatām jāstaigā? Phe. Izvilku rieker šļūcenes. Mīkstiņas un labiņas, bet akdies, cik nesmukas.
Visam pa vidu salaikoju drēbes, kas man no vecajām drēbēm mājās bija palikušas. Džinsus, kas man tievai bija daudz par lielu. Bikses, kas derēja, kad biju tikai mazliet resnēt sākusi. Kruta. Ja viss tā turpināsies, man drīz būs, ko vilkt. Un bikses, kas tika ieviestas pusrešņa sākumā, der lieliski.

det här är meningslöst
det hela, inga undantag
det här är meningslöst
det ser vi varje dag

det här är meningslöst
förändrar ingenting, förnyar inte
det här är meninsgslöst
allt: jorden, solen, rymden

det här är väldigt vackert
allting som finns omkring
det här är väldigt vackert
alla levande och döda ting

No rīta biju mēmā šokā piemostoties savā gultā ar sarkano sienu un gultas veļām.. Jo vajadzēja būt visam saulainam un dzeltenīgos toņos..
Redz, kas notiek, kad esi tik ilgi prom. Ir tā, ka gribās atpakaļ. Pietrūkst pilnīgi visa, gan sāļā gaisa, jūras tuvuma, viļņu skaņas, jebkuru vietu un tā.. Pilsētā nudien ir kaut kāda sava noskaņa un package, kad esi tur, nekur prom vispār negribās. Kad aizbraucu uz 6 dienām pie draudzenes, katru dienu domāju, kāpēc tik ilgi aizbraucu prom un tā vien gaidīju momentu, kad būšu atpakaļ.

hmhmhm..

Spāņu to vietu neciena. Un ka tikai giris (ārzemniekiem) viņa patīkot.. Whatever.


tā kā bezmaz tik gribās skatīties atkal un atkal bildes un ārā šeit iet vispār negribās. Jo te pat nav kur iet ārā. Kad tur vienkāŗsi gribējās non top būt ārā un saulē. Bija stress iet pārāk ātri gulēt un pārāk vēlu mosties, lai kaut ko nenokavē. Visas dienas gulēšanas režīms bija no 2-7:30am.. Un bija labi...



Tā kā jā.. lomkas pēc Spānijas un Benidormas.

Stable is that step backward between success and failing. – Mad Men

Sveiki, vācu valodas zinātāji!
Kā pareizi latviski būtu atveidot personas vārdu Christopher Balme?
Balms? Balmes?

draugi, dzīve ir piepildīta - šodien mani izčekoja Julian Casablancas, ar plastmasas maisiņu no RiteAid soļojot. Es iesniedzu atlūgumu!

Taisījos iet laicīgi gulēt, bet izgāju ārā ap deviņiem un tikai pusnaktī ienācu iekšā. Burrrrvīgs vakars. Vispirms pabaroju odus, bet vēlāk to vairs tikpat kā nemaz nebija, laikam paēduši aizgāja gulēt. Minka kompānijas pēc iznāca līdzi ārā, lai pajoņotu pa dārzu, kamēr biju pievērsies smaidīgai sarunai un pēc tam debess ķermeņiem.

Es tikai nesaprotu maijvaboles. Dabā taču viss ir perfekts. Evolūcija feilerus drīz vien eliminē. Bet maijvaboles. Kāpēc tās ir tādas? Kāpēc tās lido tik smagi? Kāpēc tās triecas lapās, zaros un mājas sienā? Ja tās tumsā neredz, kāpēc tās lido tumsā? Kāds dabai bija funktieris ar maijvabolēm?

Bet tur – augšā.. Venēra kļūst gan mazāka, gan lielāka vienlaikus – tā tuvojas Zemei, bet reizē arī samazinās tās apgaismotā daļa, tā dilst. Paradokss – jo mazāka Venēras apgaismotā daļa, jo spožāka tā ir pie debesīm. Skatoties no Zemes, Venēra ar katru dienu arvien vairāk tuvojas Saulei, līdz 6. jūnijā tā būs tieši priekšā Saulei – būs Venēras tranzīts. Ļoti ceru, ka tā būs diena bez mākoņiem. Varbūt pat sarīkošu kādu publisko pasākumu ar Saules vērošanu, jo nākamā tāda iespēja būs tikai pēc 105 gadiem, var nesagaidīt.

Saturns kā vienmēr smuks – gredzenu karalis. Tas gan kļūst mazāks, jo attālinās no Zemes, tomēr, pat neskatoties uz gaišajām debesīm, izdevās saskatīt piecus pavadoņus. Interesanti, ka tas tikai 10° augstāk par Venēru, bet redzamība krietni labāka – Kasini sprauga pavisam skaidri redzama. No 1.3 miljardu kilometru attāluma. :))

Vēl bija Mēness, bet nu.. Mēness ir Mēness, ko tur.

Bilžu gan nebūs, man vēl nav vajadzīgo skilu, rokas dreb un vissirslikti. Tikai īss video ar Venēru, jo tā drīzumā pievērsīs sev lielu uzmanību (sievietes..).

Vēl es vienkārši ilgi sēdēju un neko nedarīju. Man laikam viss patīk.

Līdz 30km gāja pilnīgi vienmērīgā tempā, bez jelkādiem vērā ņemamiem notikumiem. Ap tiem 30 pulss sāka sist pāri skalai. Saulainajos bezvēja posmos likās, kaut kas ar vēderu nebūs riktīgi. Nometu bišķi tempu, turpināju par savām 15s/km lēnāk. Ap 33. km mani gandrīz notrieca pa priekšu streipuļojošs sacensību dalībnieks. Pēc pāris km pulss bija bišķi atkopies un ap 35. km atkal bēru virsū. Uzbērt izdevās tikai pulsa sitienus, temps tāds maķenīt palēnināts arī palika. Ķīpsala gan ir viens ellišķīgs caurums, kurā spīd saule, nepūš vējš, bojāts asfalta segums un aizmirstās ieēst enerģētisko želeju, kas speciāli nobeigumam bija taupīta. Varētu teikt, no 38. km jutos pilnīgi demoralizēts. Spēka vairs nav nemaz, pat padzerties nav spēka. Toties ir jātiek līdz finišam. Tiku. Otrā pusīte par 3 min lēnāk nekā pirmā.

Kas bija labi? Pārbaudīju, ka man tagad ir lieliskas skrienambikses, kurās augšstilbi neberžas itnemaz. Tagad zinu, ka dzert škidrumu pirms sacensībām nav nepieciešams (ietaupam 20-30s sacensību laika uz zaļo pieturu). Un ja gadījumā spēj pieveikt pusmaratonu X minūtēs, tad maratonā pirmā puse droši skrienama X+15. Pirmā puse būs viegla, bet nevajadzētu ļauties mulsumam šajā sakarā, gan vēl redzēsiet, kur tur kas tur ziemo, dārgie draugi:)