Gaišās Puses kungs

Lūdzu, mīļie, palīdziet.
Man nepietiek gudrības, spēka un iekšu, lai tiktu vaļā no "otrās pusītes" koncepta, nezinu, ģenētiski vai hrestomātiskas ģimenes vidē patapināta.
Ir skaidrs, ka tas nav nekas objektīvs un progresīvs - gandrīz katru rītu mosties karotītē ar mīļoto, bet kāpēc mani tā plosa tas, ka tā nenotiek, ko? Un kāpēc es jūtos tik lēts, par to žēlodamies?

Vakarnakt bija skaisti temperatūras murdziņi. Šodien jau jūtos labāk. Taču joprojām mazliet dirsā. Ceru, ka līdz rītdienai būs pārgājusi tā trulā "esmu slims" sajūta pakausī, degunā, mugurā un kājās.

Meklējam krietnu meiteni, kura vēlētos no marta īrēt gaišu, ne īpaši lielu (aptuveni 15kv m) istabu 3 istabu dzīvoklī Matīsa 32 ielā, 4 stāvā (ēkā uz Matīsa un Čaka krustojuma). Pārējās divās dzīvojamās istabās mitīs divi jaunskungi (Zigfrīds Kapilinskis un Ulvis Urtāns, jā, mūs var atrast feisbukā), kuri, būdami mūzikas, mākslas, nosacītas bohēmas cienītāji un arī praktizētāji, pavisam noteikti dotu priekšroku dzīvokļbiedrenei, ar ko būtu interesanti socializēties un varētu saprasties, nevis tādai ar pretējām interesēm. Saprotams, šādas intereses nav obligātas, taču vēlamas. Maksa par istabu aukstākajā mēnesī (ieskaitot komunālos) aptuveni 210, siltajos mēnešos attiecīgi no 140.

Esenciāli atrast dzīvokļa biedreni, kura būtu gatava parakstīt īres līgumu par savu istabu, lai no marta mēs visi jau varētu ievākties. Saimniece ir sagatavojusi īres līgumu, ko paraksta visu trīs izīrējamo istabu iedzīvotāji, tāpēc nevaram ievākties tur divatā. Interesentus rakstīt uz u.ulvis at gmail. Meklējam tieši meiteni, jo vēlamies rast balansu. Trīs vīrieši vienā dzīvoklī izklausās pēc potenciālas traģēdijas, sačakarēta iņ-jaņ balansa.

Foto no dzīvokļa.

DELFI. 2018. gadā par braukšanu bez biļetes vilcienā tika sodīti 666 pasažieri, kas neesot uzskatāms par lielu rādītāju, ņemot vērā, ka gadā kopumā "Pasažieru vilciens" ir pārvadājusi 18,08 miljonus pasažieru.

karstā joga apaļiem cilvēkiem

Sadomāju, ka vajag izmēģināt intermittent fasting. Tā kā ar šodienu no 14.00.
Galvenokārt tāpēc, ka "darīt kaut ko jokainu un dīvainu ar ēšanu" man iepriekšējā raundā izrādījās ļoti stilīgi. NE SVARAM, ATŠUJĀS, JA, bet ēdiens kļuva rezka garšīgāks, un garšīgs ēdiens = reāli forši, normāliem cilvēkiem tas laikam ir normāls ēdiena efekts, bet man vajag vipendronu.

Pirmais efekts: konstatēju savas prioritātes, ar kurām tagad sevi piebāžu, jo "TŪLĪT VAIRS NEBŪS" - siers un kafija ar pienu. Nu tb kafiju varēšot, bet kafija bez piena ir bweh.
Lai gan tāpat jau drošī vien dzeršu, ibo viens no efektiem esot pazemināts asinsspiediens, un to jau nu toč man nevajadzētu, paldies.

Turku garšīgais ēdiens.

Katru dienu es skandēju – Dieva nav, Dieva nav, Dieva nav.

mūzika laikam tomēr nederēs komunikācijai ar visumu. Pārāk šaurs spektrs un nedz komponista varā ir pārstāvēt to, ko viņš ir sarakstījis, nedz mūziķa varā – saprast, kas ir tas, ko viņš translē. Tātad pat mūzika laikam tomēr ir pārāk lokāla parādība. Kaut kas universālāks varētu būt prasme lietot ķīmisko elementu tabulu kā alfabētu.

mans mīļākais ziemas sporta veids ir riteņbraukšana

joga apaļiem cilvēkiem

Pirms kāda brītiņa, tātad, pēkšņi pievērsu uzmanību tam, ko jaunā dāma patērē jūtūbē
No otras istabas izklausījās, ka
1) Viņa klausās Džordanu Pītersonu
2) Džordanam Pītersonam ir vēl sliktāka diena nekā parasti

Pēc tam izrādījās, ka nē (pieņemu), čalim ierunātājam vnk ir visas DžP intonācijas

/trigger warning, this is really dark shit

Cibas vēsture?
https://www.smbc-comics.com/comic/life-online

"No visam malām, no tālienes,
Ir lībieši, vāci ar kukuļiem,
Melns bruņinieks viens no tatāriem"

kaut kā pēdējo mēnešu laikā dažiem personāžiem, šķiet, zudusi izpratne par robežām.

sarkanā krusta šefs uldis līkops kandidē saeimas vēlēšanās.

tagad tiesībsargs jansons un starptautiskās migrācijas organizācijas pārstāvis mežs parakstījuši atbalsta vēstuli levitam.



i mean, respekts pilsoniskajai aktivitātei utml, tomēr humanoīdiem šajos amatos nav ļauts aktīvi piedalīties politiskās ņemtnēs. pats "labākais", ka to pamanās palaist garām principā visi, ieskaitot medijus.

nav alus

League of Nations.

Elegantām kustībām ar distanču slēpēm slīdēju pāri apsnigušiem klajumiem, pāri pakalniem, cauri ielejām un mežu puduriem.

Interesantākais šajā sapnī ir tajā ietvertā nerealitātes sajūta – apziņa, ka tas ir tikai sapnis, un ka dzīvē tā nekad nenotiks, jo slēpošana ir kaut kas tāds, kas man riebjas kopš agras bērnības.

Feisbūkos man ir vairāki piedraugotie, kuriem patīk dāsni dalīties ar visām tām dīvainajām atziņām, ko viņi sastop savos internetu ceļos, šiem "Klusēšana ir skaļākais kliedziens, jo tas plēš nevis ausis, bet sirdi..." vai "Darbinieks, kurš jūtas novērtēts, vienmēr darīs vairāk, nekā no viņa gaida". Reizēm tiek uzrādīts it kā kārtējās spārnotās frāzes autors, reizēm ne. Attapu, ka visas šīs mūsdienu mantras kļūst stipri interesantākas un ar tādām kā papildus dimensijām, ja pieņem, ka ikviena šī teksta radītājs patiesībā ir Al Kapone.