Gaišās Puses kungs

Kāds man teica:

Journal Info

Name
Mr Brightside

Navigation

25. Jūnijs 2019

Add to Memories Tell A Friend
"vai dzīvība nav labāka kā barība?
vai miesa nav labāka kā drēbes?"

24. Jūnijs 2019

:(

Add to Memories Tell A Friend

Add to Memories Tell A Friend
viena pateicība Beinarta klīnikai ir. no viņiem uzzināju, ka visus Rīgā nozaudētos dzīvniekus ieliek mājas lapā
http://www.ridzivnieki.lv/atrastie-dzivnieki/visi/

23. Jūnijs 2019

Add to Memories Tell A Friend
Spēlēju Postal 2: Paradise Lost. Biju palaidis garām faktu, ka 2015., pēc 10 gadiem, iznāca šis sīkvels. Nostaļģijas avēnija. Kvalitatīva izklaide.

Add to Memories Tell A Friend
Noignorēju visus, rakstot maģistra darba pieteikumu. Gandrīz apraudājos, cik ļoti man bija pietrūcis akadēmiskās rakstības.

Par lietām

Add to Memories Tell A Friend
Nupat pamanīju kādu mulsinošu nejaušību. It kā nepietiktu ar to, ka man mašīnā pastāvīgi līdzi ir elektriskā urbjmašīna/skrūvgriezis ar krietnu čupu maināmo uzgaļu, vēl tur ir viena no izritināmajām mērlentām – otra man allaž līdzi ir mugursomā, bet trešā – mājās, virtuves atvilktnē. It kā jau nu es baigi kaut ko mērītu vai urbtu, bet tomēr patīkami.

Add to Memories Tell A Friend
Pirmoreiz šogad saņēmos ielīst ūdenī un nopeldēties.
Pirmoreiz šogad tiku pie ērces.

Uzskatu, ka saulgrieži ir godam aizvadīti.

22. Jūnijs 2019

le club des assasins

Add to Memories Tell A Friend
es jau saprotu, ka jūs te visi ugunsūdeņus dzert un kopoties krūmos
bet kā jums jaunais refns, a?

kaut kur pēc otrās sērijas jau gribas, lai viņš izmet no seriālu vispār visa normālā atliekas, un viņš, šķiet, to arī izdara, malacis
nu, vienīgais normālais tur ir dēmons un tie momenti, kas izskatās pēc zilā samta

Acs

Add to Memories Tell A Friend
Vakar krustojumu pie sarkanās gaismas šķērsoja Zbigņevs Stankēvičs (civilā apģērbā). Ķiķiķi.

Add to Memories Tell A Friend
kad reiz gulēsi tu grāvi
galvā izdrātēts ar mietu
atcerēsies kristāl dzidru džinu
debeszilās glāzēs lietu
Tags:

Add to Memories Tell A Friend
par lietām, kas nepāriet:
https://www.youtube.com/watch?v=UbHkXZSCDME

21. Jūnijs 2019

<3

Add to Memories Tell A Friend
Saulgriežu mūzika. Coil - Love's Secret Domain albums.

Add to Memories Tell A Friend
Izlēmām, ka kalndāra dabisko noviržu dēļ Ļigo svinēsim šovakar. Patiesībā liela prieks par to, jo vienmēr ir alcis lielos svētkus svinēt dienu, divas iepriekš. Taču parasti meitene, ar ko jārēķinās, sāk īdēt. Šoreiz ir skaista vienprātība

Add to Memories Tell A Friend
es kopš bērnības sapņoju par zaļumballi, bet vēl nekad nevienu neesmu pierunājusi aizbraukt. un, jā, es to darītu neironiski.

As above so below

Add to Memories Tell A Friend
Esmu vienmēr stāvējis tālu no spektatoru sporta. Pat ja es ik pa brīdim spēlēju badmintonu, tas man neliek skatīties šī sporta veida pasaules sacīkstes vairāk par kādām 2-3 minūtēm (ar ko, starp citu, pietiek, lai saprastu, cik tieši tālu jebkurš no mums ir līdz tam).

Iepriekšējo reizi es biju uz sporta pasākumu laikam ap 1997. gadu, kad ar [info]capslock, [info]kosmonavtovich un kurš tur vēl bija, aizgājām uz kaut ko Sporta pilī. Man kaut kā šķiet, ka visiem tā bija teju pirmā reize, lai gan droši vien kļūdos. Neatceros, vai tas bija hokejs, bet, ja atmiņa neviļ, drīz pēc tam puse no attiecīgās kompānijas iemiesojās Hattrickā. Mani kaut kā nepārņēma kāre pēc sporta komandu menedžēšanas virtuālajā vidē. Toreiz es to skaidroju ar to, ka labprātāk spēlēs daru to, ko dzīvē izdarīt ir principiāli (nevis tikai praktiski) neiespējami.

Taču nule kā nelāgas sagadīšanās pēc mans paziņa no Izraēlas bija izdomājis, ka, kad viņš atbrauc ciemos uz Rīgu, mums par visām varītēm vienai no izklaidēm jābūt Latvijas fudbōla izlases sacīkstei pret Izraēlas valstsvienību. UEFA kvalifikācija, un tā joprojām.

Spēle man bija trieciens. Man kā sporta neinteresentam bija ļoti grūti saprast, pat nevis to, vai Izraēlas komanda ir tik laba, bet kāpēc mūsējie (man kā nespeciālistam) izskatās tik ļoti tizli. Sākot ar to, ka izraēļi varēja atņemt mūsējiem bumbu piecreiz biežāk, bet pats trakākais bija redzēt, kas notiek, kad mūsu spēlētājiem bumba tomēr tiek. Izkatījās, ka katrs no viņiem ir negaidīti apstulbis, un tādēļ no piecām reizēm četrās (es nepārspīlēju), nezinot, ko darīt, padod bumbu atpakaļ aizsargiem, kuri tad tai (lēnītēm!) ļauj iziet goda pusapli no viena aizsarga pie otra, līdz bumba nonāk pie otrās puses malējā aizsarga. Uz to brīdi izraēļi jau ir pārgrupējušies, un pēdējam aizsargam nekas cits neatliek, kā bumbu steidzami iemīcīt sazin kur pa vidu. Kāpēc viņi tā darīja, tiešām nesaprotu.

Tai brīdī šķita -- skaidrs jau, ka "Latvija ir maza valsts, jada, jada", bet vai tiešām tas ir viss, ko mūsējie var?

Un tad, vakar, braucot mājās, pa radio dzirdēju interviju ar, cik saprotu, Latvijas fudbōla federācijas prezidentu. Un man šķiet, man atausa gaisma. Tas ir, es, protams, nevaru cieši apgalvot, kā lietas ir, bet tas reāli izklausījās pēc tā, ka vīrs ir aizkavējies attīstībā 90ajos. Un tad ir bijis politiķis, kas nācis no padomju nomenklatūras. Uz katru intervētāja jautājumu sekoja labi nostādītā balsī sniegta apburbuļojoša atbilde, kura aiz pārliecinātā un mierīgā toņa neko īsti nepateica, bet no kuras bija skaidrs, ka nav īsti labi, bet viss tiek darīts, un ka ir tā kā ir, un ka skatīsimies. Izklausījās pēc tādas riktīgas sovjetu valsts iestādes uzstāšanās, kādas vēl šur tur var sadzirdēt arī šobrīd.

Un tas man lika domāt, ka droši vien tas viss saistīts ar naudu. Precīzāk, ar valsts naudu, un to, ka ļoti izskatās, ka tie, kuri pie šīs (droši vien necilās) naudiņas sēž -- vai nu tā būtu fudbōla izlase pati, vai federācija, vai visi -- ir tikuši robiņā, kur maksā lielā mērā par vietas aizpildīšanu. Ar visām no tā izrietošajām sekām, vienas no kurām, protams, ir tas, ka elkoņi jālieto, lai nelaistu pie šīs, iespējams, mazās, bet drošās silītes citus.

Lai vai kā, viens ļaunums no visa šī ir. Tagad, kad gadās kaut ko dzirdēt par futbolu, tas vairs automātiski nepaslīd garām apziņai. It kā man jau nepietiktu lietu, kuras nepaslīd garām.

Add to Memories Tell A Friend
izvilkt ērci: call teeja. neviens to neizdarīs elegantāk un ātrāk.
Lv esmu 3 nedēlas un tikko izvilku sev nr.6. Beat that

zīdaiņa aukle needed

Add to Memories Tell A Friend
Laika griezumi tādi dīvaini, tāpēc rēķināmies, ka tas var nebūt viens cilvēks, bet savai vien 1,5 ned atpakaļ dzimušajai meitai meklējam zīdaiņa aukli.

- Augusts- puse septembris: pirmdiena- trešdiena, no apmēram plkst. 10:00-16:00, plus kāds vakars (es strādāšu, bet vīrs atkopsies pēc rokas operācijas un būs vienrocis)
- Otra septembra puse - decembris: viena diena nedēļā + dažreiz kāds vakars vai nakts, lai palaistu vecākus brīvsolī. Par datumiem tad jau vienojās strādājot. (es strādāšu, vīrs BKA, bet laiku pa laikam mums vajadzēs laiku divatā, vai ar draugiem)

Var pie mums, var pie jums. Paši dzīvojam blakus krasta ielas Depo veikalam, strādājam netālu no Zemitānu stacijas, tāpēc vēlams, lai visas adreses ir plus/mīnus maršrutā.

Prasības: praktiska pieredze zīdaiņa aprūpē kā auklei, profesionālim vai vecākam/aizbildnim. Var būt dekrētā vai pensijā esošs cilvēks.

Ierosinājumus, piedāvājumus uz santa.bieza@gmail.com

20. Jūnijs 2019

pwnage

Add to Memories Tell A Friend
https://mobile.twitter.com/AricToler/status/1141307808266227712

Add to Memories Tell A Friend
Patiesībā jau neesmu nekāds brunču mednieks. Es vienkārši esmu ieradis savā iztēlē izspēlt dažādas dinamikas dzīves situācijas. Jā, patīk vārds "dinamika". Huh, guess I'm hip afterall.

Add to Memories Tell A Friend
By default ir tā, ka, jo jaunāka meitene, jo lielāks potenciāls, ka viņa nesapratīs/nenolasīs manu advance. Bet, ja tas izdosies, viņa mani pārpratīs, domādama, ka esmu tas steretipiskais creepy guy. Jāatzīst, šis aspekts vairāk attiecas uz i-neta vidi.
Powered by Sviesta Ciba