Gaišās Puses kungs

skumji, ja tā. 

alkoholisms ir nāvīgs posts, tieši tāpat kā slāpes. un alkoholiķim ir tikai viens ceļš uz romu vai dajebkurieni - nedzert ne gramiņa. visi pārējie ceļi, ātrāk vai lēnāk, aizved purva dziļumā.

ne vienmēr esmu piekritis dzinčas paustajam, taču viņa humora izjūtu vienmēr augstu novērtēju. tāda spēja uz visu paraudzīties ar nelielu smīnu ūsās, tas ir talants. un šis tvīts man nemaz neliekas smieklīgs. laikam tiešām rakstīts pālī.

Starp citu, rekur youtubē "Ļeto" var noskatīties labā kvalitātē. Pagaidām. Nepatika lielākoties. Vizuāli baudāma, taču saturiski neuzrunājoša k/f. Neuzrunāja, jo zinu tikai Coju un viņa muzonu - pārējie tēli sveši. Ak jā, filmā kādas 3-4 reizes ir vieta, kur tiek lauzta siena starp skatītāju un k/f, kur aktieri pieceļas kājās, pavēršas pret kameru un sāk !angliski! dziedāt kādu populāru dziesmu, piemēram, Talking Heads "Psycho Killer", The Stooges "The Passenger", utt. Katrā ziņā noskatīties var. Kaut vai lai nedaudz izjustu, kā bija būt alternatīvajam cilvēkam tajos laikos.

Opā, izrādās, ka Simons augšuplādējis kādu no mūsu pēdējām neizdotajām dziesmām, skaņdarbu "Artis". Tā ir par vienu manu klasesbiedru, kuru Simons arī pazina (kad nepazinu vēl Simonu). Artis bija one of a kind tirliņš, un par to viņu visi mīlēja un ienīda. Ierakstīta 2009. gadā Tornī, Mārča Bērziņa vadībā. Šis ir viens no retajiem MSK Torņa ierakstiem, kas ir veikts digitāli - M.B. laptopā.

Man tīri fiziski pietrūkst Tornis - tas sastāvējušais, vecumvecais gaiss un putekļi. Taču nepietrūkst Torņa skaņa (vismaz ne tā, kas bija mums). Zīmīgi, ka ierakstā pie sintezatora (Jura analogais) reto reizi sēž evasive Mārtiņš Lācis (neatceros, vai 2. synth spēlē Valdis vai Lācis), kurš vispār ir ģeniāls/traks mūziķis, taču diemžēl anxiety dēļ palicis sēžām mājās (a typical modern problem). Pie bungām J. Simanovičs, vokāls un ģitāra - Simons, es spēlēju basģitāru un bekvokālu piedziedājumā.