Gaišās Puses kungs

Kāds man teica:

Journal Info

Name
Mr Brightside

Navigation

4. Janvāris 2026

Add to Memories Tell A Friend
Tik darbīgs sapnis, ka jūtos piekususi.
lifti, lidostas, zvejas laiva, sporta zãle ar tumšzilu grídu uc
koferu krāmēšana. nepaspēju visu salikt, sarunāju,
ka aizbraukšu uz Somiju pēc pārējām mantām 4. maijā.
beigās vēl nācās iet uz randiņu ar Raselu Krovu, visp nekad nav interesējis.
Tags:

3. Janvāris 2026

Add to Memories Tell A Friend
Tikko klausījos balsis iekš putni.lv, un likās, ka ir maijs vai jūnijs

Add to Memories Tell A Friend
Izejot laukā ar suni, es viņam svilpoju kā pavasarī viens putns, nezinu, varbūt strazds, bet, atnākot istabā, nekad to
meldiņu neatceros.

Iečekojos

Add to Memories Tell A Friend
Dzīve pēdējā laikā tik specifiska, ka teju gribas maukt kaut kādus nevajadzīgi atklātus friends only ierakstus.

Add to Memories Tell A Friend
Gāju uz bodi pirkt hiacinti, jo tagad jāgaida pavasaris, bet aizmirsu, ka jāgaida pavasaris, un nenopirku. Nopirku lielo iepakojumu zewa ruļļu

2. Janvāris 2026

Add to Memories Tell A Friend
Slinkums rediģēt veco tekstu, jo tad atkal jāliek rindkopas, tāpēc veikšu piebildi šeit. Par youtube kanāla jēgu. Izmantoju to kā savu uzmetumu katalogu. Sāku augšupot publiski, tāpēc tā arī turpinu. Galu galā prieks, ja kāds pavelkās no manas manieres.

J.G. nepieciešamības, sec.par būtisku V.G. solījumu

Add to Memories Tell A Friend
Šogad, 2026.gadā esmu apņēmies izpildīt šīs savā virzienā veltītās instrukcijas:


1. Sakārtot savu mūzikas katalogu, lai tas ir, galvenokārt, man pārskatāms - ieviešot šo sistēmu pēc atslēgas vārdiem / datumiem es pats vieglāk varēšu orientēties savā katalogā. Jautājums, kādā vidē labāk ieviest šo sistēmu. Varbūt kādam ir ieteikumi? Pie šī punkta: noslīpēt praktisku portfolio (tik pat labi grupas info vietne, kur var gūt iespaidus par šo aktuālo muzikālo ciklu, gan arī manas mūzikas vēsturi, cēloņiem).

Iemesls: Pārāk daudz nesašķirotas mūzikas. Manā U.U. youtube kanālā 2026. gada pirmajās dienās augšuplādēti kopā 339 video, no kuriem 324 augšupoti kā short videos (līdz 3 minūtēm), 15 - long. Visu short video ēru aizsāka 2024. gada 22.marta video, kur, jā, zinu, banāli, bet spēlēju mēģtelpā uz basa Tool - Schizm. Turpinot tādā garā, 2 gadu laikā 400 video bez sistēmas tos viegli pārskatīt, būtu Bābeles cienīgs neprāts. Daļa no video ir frāzējumi (līdz minūtei), taču liela daļa (virs 50% no video kopapjoma) plašāki muziklāli ceļojumi (līdz 3 minūtēm). Vēl viens būtisks iemesls - nekur internetā nav mans portfolio, jo nav bijusi īpaša nepieciešamība, jo līdz šim biju darbojies mūzikā tikai kā projekta zobrats nevis, teiksim, viens no idejas pirmstēviem (ok, ok, Lokators absolūti bija tāds projekts, kur mēs visi 3 bijām idejas pirmstēvi).


2. Izkristalizēt no esošā materiāla - vairāk, izdomāt no jauna - mazāk, taču ir jāsasniedz rezultāts "vismaz 30 min organiskas muzikālas kustības uz elektroģitāras, ko kopā ar Eleanoru un Karlīnu (un, iespējams, vēl kādu līdz šim neatrastu biedru/biedreni) novest līdz dzīvā šova cienīgam materiālam/DIY ieraksta materiālam". No līdz šim radītā materiāla uz šo brīdi var izvilkt aptuveni 15 minūtes autentikas. 

Iemesls: pašrealizācijas, mazāk pašpietiekamības alkas. Savā ziņā tā ir naturāla progresija manas dzīves mūzikai - darba specifikas dēļ man ir iespēja sevi turēt augstā līmenī, paralēli apgūstot jaunas metodes, tehnikas, krāsas, skaņas (arī kā darba pienākums, bet arī kā dzīves pienākums). Nedaudz arī kā sekas tam, ka redzu, kā tiek mismenidžēts galvenais muzikālais dzīves projekts. Man tomēr dzīvē īsti nav nekā svarīgāka par mūziku, pašrealizāciju, līdz ar to ļoti būtiski ir efektīvas metodes, ātra nočekošana, vai metodika strādā vai vajag jaunu pieeju nevis ilga marinēšanās uz viertas bez jebkāda reāla progresa. 


***


Atskatoties uz pagājušā gada solījumiem sev - esmu pavirzījies ne vien vienu, divus, bet gan visus trīs vai pat četrus soļus uz priekšu, lai kļūtu kreatīvi neatkarīgāks un pašpietiekamāks. Nedaudz lepojos ar sevi (nedaudz, jo zinu, ka varu labāk, viedāk, efektīvāk, bļē).

Add to Memories Tell A Friend
Rīgā, Bauskas ielā, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruvušas konstrukcijas piecstāvu ēkas augšējos stāvos. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informē, ka glābēji plkst. 15.20 saņēmuši izsaukumu uz Bauskas ielu, Rīgā, kur piecstāvu daudzdzīvokļu ēkā, pēc sākotnējas informācijas, sabrukušas konstrukcijas ēkas augšējos stāvos. "Sākotnējā informācija liecina, ka nenoskaidrota persona, iespējams, veikusi gāzes vada demontāžu, kas izraisīja sprādzienu. Šobrīd tiek skaidroti notikušā apstākļi,

" Latvijas Televīzijai norādīja Valsts policijā. Rīgas domē norāda, ka patlaban no ēkas evakuēti vairāk nekā 40 iedzīvotāji, viņiem nodrošināta iespēja uzturēties "Rīgas satiksmes" autobusos un tiek sniegta visa iespējamā palīdzība. Tuvākajā laikā ēku apsekos būvinspektors, lai varētu lemt par tās tālāko ekspluatāciju.

----------------------------------------------

tas ir, kāds ir izdomājis griezt gāzes trubu ar autogēnu?

Kaunēšanās

Add to Memories Tell A Friend
PAR KO MUMS TIEŠĀM BŪTU JĀKAUNAS ???
No pērkamajiem sorosītu žurnalugām, vērtējot puslīdz sakarīgu cilvēku izteikumus publiskajā telpā, ik pa laikam izskan tādi spriedelējumi: “Nu jūs tak runājat tīri kā putinisti, neatzīstat Eiropu, noniecināt tās vērtības, gribat, lai viss būtu kā krievijā…, kaunieties taču !”. Ar to tiek likts saprast, ka nacionālpatriotu izteikumos par to, kas notiek ES un tās satelītvalstelēs, daudz kas sakrīt ar to, kas par šo pasaules daļu izskan arī putina un viņa draugu naratīvos, un tas, savukārt, esot ļoti slikti un nepieņemami. Kā tad ir patiesībā, un kas tiešām mums, Latvju Patriotiem, ir slikti un apkaunojoši?
Pirmkārt, mums, protams, ir jāapzinās un jāsaprot, ka putins un viņa pakļautībā esošie varturi un propagandisti neapšaubāmi ir mūsu ienaidnieki. Un tas, savukārt, nozīmē, ka šie ļautiņi neliekuļos un mums nepielīdīs, nemēģinās noklusēt un izlikties neredzam to, kas pie mums ir riebīgs, normālam cilvēkam nepieņemams un apkaunojošs. Draugs bieži vien nepateiks acīs visu, ko domā, diplomātiski nepieminēs to, kas viņam nepatīk, bet ienaidnieks droši cirtīs acīs patiesību (krieviem ir tāds zīmīgs izteiciens – резать правду матку в глаза). Reizēm, protams, ienaidnieki mēdz arī pārspīlēt, “sabiezināt krāsas”, lai gan ES gadījumā to īpaši nemaz nevajag darīt, pietiek pastāstīt visu, kā tas ir, lai normālu, nedegradētu cilvēku pārņemtu šaušalas.
Un, tātad, Eiropu pilnīgi pamatoti un uzskatāmi ir dēvēt par gejropu, jo t.s. “seksuālās minoritātes”, kas skaitliski tiešām ir mazākumā, ir nekaunīgi uzkundzējušās visai sabiedrībai, sen jau vairs neprasa nekādu vienlīdzību, bet gan privilēģijas (starp citu, tieši kā nebaltās rases pārstāvji ASV), līdzīgi kā blatniji cietumos mēģina komandēt visus pārējos līdzās esošos viņu cunftei nepiederošus ļaudis, pilnībā aizliegt izteikt pret viņiem jebkādu publisku kritiku, dabūt savā pusē visus masu mēdijus, kā arī ieņemt pēc iespējas vairāk vadošu amatu valsts pārvaldē. Starp citu, Latvijā viņiem ir necerēti paveicies, tik augstu amatu kā mūsu Pidarevičs, cik man zināms, līdz šim nebija izdevies iegūt nevienam t.s. gejam ne tikai Eiropā, bet vispār pasaulē. Par bēdīgi slavenajiem praidiem, kas Eiropā (un diemžēl arī Baltijā) kļūst arvien izaicinošāki un daudzskaitlīgāki, nesaņemot praktiski nekādu pretdarbību, vispār laikam nav jēgas runāt… Savukārt, ja runājam par krieviju, tur, atšķirībā no musulmaņu zemēm, homoseksuālisms nebūt nav aizliegts, nenaturāļiem ir jāievēro tikai divas lietas: 1) nav jālien uz ielas ar savām demonstrācijām; 2) nav jāiesaistās politiskās kustībās, kas oponē putinam&Co. Ja šos abus faktorus pilda, viņi var dzīvot zili zaļi. Protams, nekādu oficiālu “partnerattiecību atzīšanu” viņiem vismaz tuvākajā nākotnē nesagaidīt, bet viņiem to arī nevajag, viņiem labi tusēties gejklubos arī tāpat, neviens viņus tur neaiztiek tik ilgi, kamēr (skat. rakstīto augstāk)... Vairumu krievijas iedzīvotāju tas arī apmierina, sak, lai viņi tur mīcās, ka tik nekāp mums uz galvas… Sorospistie mēdiji gan mēģina iestāstīt, ka tādejādi seksuālās minoritātes tur tiekot pakļautas “briesmīgai diskriminācijai”. Vajagot izdarīt tā, kā gejropā – pilnībā legalizēt viendzimuma laulības, atļaut tajās audzināt bērnus, paredzēt kvotas minoritātēm visās varas struktūrās un, dabiski, aizliegt pretdabisko attiecību jebkāda veida publisko kritiku… Vairumā ES valstu diemžēl (ieskaitot mūsu kaimiņvalsti Igauniju) šīs prasības ir pat ar uzviju jau izpildītas. PaRašas mēdiji ar dziļu labpatiku informē par šiem faktiem savus skatītājus, klausītājus un lasītājus – re, kā tur viņiem iet, vai tiešām jūs gribat, lai arī pie mums, krieviem, te būtu tas pats? Vēl, protams, viņi ar ļaunu prieku informē par postu, ko nodara “vieglo” narkotiku legalizēšana Eiropā un sodu samazināšana vai vispār atcelšana par narkotiku lietošanu kā tādu (atcerēsimies arī mūsu Evucīša huntas plānus atbrīvot no kriminālatbildības par narkotiku lietošanu nepilngadīgos; dabiski, ka izdošanās gadījumā drīzumā sekos prasība atbrīvot no atbildības pilnīgi visus narkotiku lietotājus). Un dabiski, ka viņi ar sevišķu gandarījumu izceļ gadījumus, kad t.s. trešo valstu pilsoņi sarīko kārtējo teroraktu Eiropas lielpilsētās, piebilstot acīmredzamo, ka, turpinoties līdzšinējai imigrantu ieplūšanai no Āfrikas un Āzijas valstīm, eiropiešu jeb Āriešu rasei kā tādai drīz vispār pienāks beigas, par ko, starp citu, nesen brīdināja arī ASV prezidents D.Tramps. (Taisnības labad gan jāatzīmē, ka, kamēr krievi ir dikti aizrāvušies ar ukraiņu slepkavošanu, viņu pašu valsts austrumus masveidā pārpludina indieši un ķīnieši, un arī ar viņiem var notikt tieši tas pats, ko Eiropai prognozē Tramps). Un tie diemžēl nav meli, par to var pārliecināties katrs pats, kas kaut nedaudz paceļo pa ES, it īpaši, ja ir runa par Rietumeiropas valstīm, kas ir gan bagātākas, gan līdz ar to arī krietni krāsainākas (nebūs lieki atgādināt parunu – ne tāpēc vilku nīst, ka viņš ir pelēks, bet tāpēc, ka plēsoņa) kā viņu kaimiņvalstis Austrumeiropā, kur, starp citu, ir krietni mazāk arī LGBT aktīvistu un narkomānu.
Likumsakarīgi rodas jautājums – kā mums uz to visu reaģēt? Ja klausīt sorospisto padomiem, tad jārīkojas pēc principa: “ja putins iet kārtot savas darīšanas uz poda (dažreiz, kā zināms, arī čemodānā), tad mums tas jādara biksēs, jo mēs nekādā gadījumā nekur un nekad nedrīkstam līdzināties putinam”. Respektīvi, šāda kritika ir jāignorē un jārīkojas tāpat, kā tas ticis darīts līdz šim. Ka šāda darbība draud ar pilnīgu iznīcību ne tikai atsevišķām tautām, bet visai Eiropiešu rasei kā tādai, tas sorosītus neuztrauc, tieši otrādi, tas jau būtībā arī ir viņu mērķis. Par viņiem, tātad, viss ir skaidrs, bet ko darīt mums, visu tautu un valstu Eiropas Patriotiem?
Manuprāt, mums, pirmkārt, ir jāsaņem drosme skatīties patiesībai acīs un nav jāatbild – to jau saka mūsu ienaidnieki, tāpēc tā nav taisnība. Kā jau es minēju raksta sākumā, tieši ienaidnieki ar lielāko prieku mums iebāzīs acīs netīkamo realitāti, draugi kaunēsies to darīt. Un mēs nedrīkstam teikt: “Ejiet dirst, tā nav taisnība!”, labi zinot, ka ir diemžēl gan taisnība. Ir jāsaka tā: “Ar savām problēmām mēs paši tiksim galā, jūs nemāciet mūs, bet pieskatiet paši sevi!”. Un tiešām tad arī jādara viss, lai šādas problēmas atrisinātu, lai mūsu nelabvēļi par mums nevarētu ļauni priecāties, bet gan ar skaudību teiktu – re, pie viņiem ne pidari ārdās, ne narkomāni uzdarbojas, ne migranti tūkstošiem ieplūst, kas nekait tā dzīvot, bet pie mums… Lūk, tad gan mēs varēsim lepoties, ka mēs labā nozīmē neesam tādi kā viņi, bet patlaban mums sorospistie liek jūsmot par to, ka apsteidzam austrumzemes savas miesas un apziņas degradēšanā.
Kas ir tas, par ko mums reāli (nevis sorosmēdiju izdomāti) tiešām ir jākaunas? Par ļoti daudz ko… Minēšu dažus kliedzošākos faktorus. Kaut vai bēdīgi slavenā “Stambulas konvencija”. Ne jau sieviešu, bet gan to deģenerātu, kas apzīmē sevi ar burtiem LGBT(pēdējā laikā nereti nāk klāt vēl burts “K” – kvadriberi), aizstāvībai tā ir domāta un tikusi pieņemta. Pamatojumu, ka tas tiešām tā ir, jau labi sen ir pauduši Baiba un Juris Rudevski, katrs, kam ir interese, var interneta meklētājā pameklēt viņu rakstus un ar tiem iepazīties. Cita lieta, ka viņi abi ir ērti iekārtojušies siltās vietiņās tās pašas Eiropas struktūrās un negrib tās zaudēt, tāpēc patlaban ir apklusuši un vispār nevēlas arī iesaistīties politikā, par ko viņiem būtu gan jākaunas, tāpat jākaunas visiem pārējiem, kas saprot to, ko viņi sludina, bet neiesaistās cīņā, lai šīs nejēdzības pārtrauktu.
Jākaunas arī par to, ka sorospistie varēja izvest ielās tūkstošiem gan nopirktu, gan apstulbinātu stambulētāju, bet pretspars viņiem praktiski nekāds netika dots (tos pāris desmitus piketētāju no Stabilitātes šoreiz atļaušos ignorēt), jo opozīcijas partijas nespēja (lasi – NEGRIBĒJA) mobilizēt savu elektorātu. Būtībā tā “Stambulas konvencijas” atcelšana jau sākotnēji bija iecerēta kā teātris, lai ZZS varētu “uzsist sev cenu” un vienlaikus pārbaudīt valdības stabilitāti, bet NA un AS, savukārt, “pazondētu”, cik reāla ir viņu atgriešanās pie varas ja ne vēl šajā, tad nākamajā Saeimā. Jo viņu vienīgais eksistences mērķis ir nauda un vara, nekādu principu viņiem dzīvē nav un nekad nav bijis. Un, protams, ir liels kauns, ka tautas vairumu acīmredzot tāda situācija apmierina un nekādus protestus viņi savām (ja jau par tām ir balsojuši) partijām neizsaka un nepieprasa būt konsekventām savā politiskajā stājā un darbos. Starp citu, ir demagoģiski apgalvot, ka “Stambulas konvencijas” dēļ nedrīkstot šķelt tautu! Tad jau to pašu var teikt arī par karu Ukrainā! Manā uztverē LGBT atbalstītāji ne ar ko nav labāki par tiem, kas apjūsmo putina rīkļurāvēju bandas izdarītās laupīšanas un civiliedzīvotāju slepkavības Ukrainā!
Kazahstāna nesen pieņēma likumu aizliegt publisku LGBT propagandu (katrā normālā valstī būtu jābūt šādam likumam). Dabiski, ka atradās pāris desmiti cilvēkveidīgu radījumu (maigākais apzīmējums, kas nāk prātā, ieraugot TV ekrānā viņu purnus), kas uzreiz devās pie šīs valsts vēstniecības izteikt protestus. Tā teikt, sorosa gvarde atstrādā savu honorāru. Par viņiem viss skaidrs, bet kur pretējā viedokļa paudēji, kas paustu atbalstu Kazahstānas parlamentam? Nav neviena! Ko dara mūsu “tradicionālo vērtību aizstāvētājas” partijas? Kauns, kauns un vēlreiz kauns !!!
14.Saeimas vairums, kā zināms, pirms pāris gadiem Valsts prezidenta amatā ievēlēja izdzimteni-pederastu, kurš turklāt vēl ar savām pretīgajām novirzēm publiski lepojas. Ko šinī situācijā vajadzētu darīt normāli orientētam cilvēkam? To, ko ne tik sen darīja ASV prezidenta Trampa un Slovākijas prezidenta Fico ienaidnieki, es atkārtot neieteiktu. Tas nožēlojamais radījums nav tā vērts, lai viņa dēļ tiktu notikuma vietā nošauts vai atlikušo mūžu pavadītu cietumā. Turklāt, nekur nav teikts, ka vietā tiks ievēlēts par viņu labāks indivīds. Tātad, par to, ka pret Pidareviču nav noticis atentāts, es nekaunos. Savukārt par to, ka vairums tautiešu ar sajūsmu vēro Krokodila atņirgtos zobus, vārda tiešā nozīmē izpisto muti un uzskata par lielu pagodinājumu paspiest viņa sūdaino ķepu, es gan kaunos no visas sirds. Ko vajadzētu darīt? Ļoti vienkārši – pagriezt viņam muguru un izlikties šo radījumu neredzam. Es pat riebumā novēršu acis no televizora, kad tajā kārtējo reizi parādās reptiļa ģīmis. Savulaik Indijā bija tāda ļaužu kasta “nepieskaramie”, viņus neslepkavoja kā savulaik žīdus vai armēņus, bet vienkārši ignorēja, izlikās viņus neredzot uz ielas, nesarunājās ar viņiem un, protams, darīja visu, lai viņiem fiziski nepieskartos, no tā tad arī radies šīs kastas nosaukums. Lūk, tā būtu jāizturas pret Pidareviču – pilnīga ignorance, mums viņš neeksistē kā indivīds un kā amatpersona vēl jo vairāk !!! Un vislielākais stulbums ir sākt apgalvot, ka cilvēciņš esot jāciena tikai tāpēc, ka viņam iedots tāds amats: “prezidents”. Nevis amats rotā cilvēku, bet cilvēks amatu, šinī gadījumā gan jāsaka – degradē !!!
Diemžēl Saeimas un pašvaldību deputātu attieksme ir pilnīgi pretēja. Par pozīciju es nebrīnos, tāpat arī praktiski par visu pašvaldību vadītājiem, kuriem svarīgi saglabāt savu amatu un tātad jādraudzējas ar Pidareviču, bet arī “nacionālā” opozīcija (raivelīša komandiņa) jau teju 2 gadus iepriekš ir apsolījusi, ka noteikti atbalstīšot pEdika atkārtotu ievēlēšanu prezīša amatā, pretī laikam cerot saņemt viņu pārstāvja izvirzīšanu premjera amatam. Savukārt, kristīgais Aināriņš ir ļoti pateicīgs Edgariņam, ka tikai viņš vienīgais esot pienācīgi reaģējis uz sociālajos tīklos izteiktajiem draudiem nogalināt jaunībā fiziski tik attīstīto kikbokseri Leščinski, tagadējo Šleseru, kurš šobrīd ne pats spēj tikt galā ar potenciālajiem pāri darītājiem, ne arī var izveidot no savas partijas biedriem sev uzticamu miesassargu komandu. (Pirms 100 gadiem Vācijā bija tāds Ādolfs, kuram šī lieta nekādas grūtības vis nesagādāja) Tātad, visticamāk no partijas LPV arī netiks liegts atbalsts prezīša pārvēlēšanai, galu galā, kāda nozīme viņa seksuālajai orientācijai, ka tikai cilvēks labs, vai ne? Starp citu, ieslodzījuma vietās gan zeks drīzāk labāk ļautu sevi nosist, nekā pazemotos, lūdzot aizstāvību pederastam.
Un vēl viens skumjš fakts. Ogrē, kā zināms, par mēru strādā tāds Egils Helmanis, kurš ievēlēts no NA, bet ir kā dadzis acī gan savas partijas biedriem, gan drošības dienestiem, kā dēļ visticamāk nesaņems atļauju pieejai valsts noslēpumam un laikam nevarēs turpināt pildīt savus darba pienākumus. Tad, lūk, arī šis cilvēks neiebilda, ka Pidarevičs ierodas kādā no Ogres bērnudārziem un tiekas ar tā audzēkņiem. (skat. https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-apmekle-ogres-pirmsskolas-izglitibas-iestadi-strautins) Es, protams, nedomāju, ka šis tips būtu tik dulls, ka sāktu uzmākties bērniem vai vispār mēģinātu nodarīt kādam ko sliktu, par to te nav runa, bet ir cita lieta – bērneļiem tika mācīts mīlēt un cienīt onkuli, ko tas ne mazākā mērā nav pelnījis. Un neviens no vecākiem (vismaz, cik man zināms) pret šo faktu neprotestēja, par ko ir atkal jāsaka – kauns, kauns, liels kauns! Uzskatu, ka jau pirmskolas vecumā bērniem ir īsi, saprotami jāizstāsta, ka ir tādi slikti onkuļi, no kuriem vēlams turēties pa gabalu, pie tam ne obligāti tāpēc, ka viņš bērnam ko sliktu grib nodarīt, bet vienkārši tāpēc, ka viņš ir slikts pats par sevi. Ja vecāki klusēs, tad gan jau viņiem par LGBT izskaidros sorosiski noskaņoti pirmskolas pedagogi, un izskaidros viņiem to no viņu maizes devēju viedokļa PAREIZI.
Ko vēl varētu “kaunēšanās vērtu” pieminēt? Nu kaut vai to, ka vienīgais neatkarīgais, sorosa bandas nekontrolētais laikraksts “DDD” knapi velk dzīvību divu elementāru iemeslu dēļ: 1) trūkst naudas, ko tautieši drīzāk nodzers, nospēlēs kazino, labākajā gadījumā varbūt noziedos kādam slimam bērnam vai dzīvnieku patversmei, bet tikai ne patiesības paudējai avīzei; 2)trūkst arī darbinieku, kas būtu ar mieru piepalīdzēt veidot izdevumu, nesaņemot par to atalgojumu (ja lasītāji būtu atsaucīgāki, varētu ar laiku arī sākt saņemt). Un par to, protams, LIELS, LIELS KAUNS !!! Tāpat arī jāizsaka visdziļākā nožēla, ka portālā “youtube” ir daudz visādu neoficiālu, it kā varturiem opozīcijā esošu, bet tai pašā laikā diemžēl prokrievisku kanālu (piem., Kaspara Pudnika veidotais “Latvijas (ne Latviešu! – A.G.) tautas kanāls”), bet Patriotu kanāla, kurā varētu regulāri uzstāties tādi ļaudis kā es un A.Garda, nav! Un tam pat naudu nevajag, tikai politisko gribu! KAUNS, MILZĪGS KAUNS !!! Un dabiski, ka visticamāk arī 15.Saeimas vēlēšanās nebūs normālas partijas, par ko tiešām Nacionālistiski, Patriotiski Latvieši varētu balsot! Nebūs jau visu iepriekš minēto iemeslu dēļ !!! KAUNS, KAUNS, ĀRKĀRTĪGI LIELS KAUNS !!!

Latvieši, vēl jau var kaut ko mainīt, ja vien ir vēlēšanās! Mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās, kādu mēs to veidosim, tāda tā arī būs! Dzīvosim tā, lai nākamajām paaudzēm nebūtu par mums jākaunas!

PAR NORMĀLU LATVIEŠU LATVIJAS VALSTI CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

02.01.2026. Aivars Gedroics

Add to Memories Tell A Friend
Oslo WC

Add to Memories Tell A Friend
Pluribus (S1, 2025)
Tags:

1. Janvāris 2026

Add to Memories Tell A Friend
bāc!!!! mēs mainām to, ko mēs zinām

Add to Memories Tell A Friend
Tikko attapos, ka JG neko neievēlējos.
Jāpaļaujas.

Add to Memories Tell A Friend
Vakar 23.40 vēl paspēju katlu piededzinot, vārot sunim tītara fileju

Add to Memories Tell A Friend
Nu, tad sākam!

31. Decembris 2025

Add to Memories Tell A Friend
Nu labi...pēc ieraksta par Jāņu pušķi un spānijas kailgliemežiem, būtu tomēr jāsaņemas nākamajam ierakstam par Ziemsvētku lapu salātiem. Nopirku tos Cēsu tirgū un mirkli pirms plucināšanas atradu tajos dzīvu pelēko kailgliemezi. Ne visai lielu, bet tomēr. Tātad šogad esmu bijusi svētīta ar gliemežiem, daudz darba un lielu nogurumu. Visu naudu iztērēju virtuves, kas stāvēja izārdīta četrus gadus, remontā. Tā nu tagad stāv skaista, bet bez mēbelēm, jo tām naudiņas vairs nepietiek.
Janvārī - aizbraucu Prāgā uz DAMU, skatīties viņu maģistru studentu izrāžu skati un veidot kontaktus, jo tobrīd domāju, ka uzņemšos vadīt LKA maģistru programmu. Saorganizēju divus krutus pasniedzējus. Prāgā saņēmu ziņu, ka sarunātais filmas montāžas režisors tomēr grib būt tikai montāžas tehniķis un faktiski nekas nav izdarīts Putnu filmas labā. Attiecīgi skaidrs, ka filmas pabeigšana tomēr atkal ievilksies. Meklējam jaunu montāžas režisoru. Braucot atpakaļgaitā un paralēli runajot ar Mari, ieskrienu sētas vārtos un pamatīgi sabuhņīju mašīnu.

Februārī sāku lasīt lekciju kursu LKA. Man patiešām patīk darbs ar studentiem un, manuprāt, mums iet lieliski. Jūnijā atsauksmes pēc kursa ļoti labas. Bet tā kā kaut kad pavasarī tomēr atsakos no programmas vadītāja amata, tad arī mans lektores darbs vairs neturpinās.

Martā ar Mari aizbraucam brīnišķīgā Ņujorkas ceļojumā. Izbaudu katru minūti, lai gan Trampa nākšana pie varas, uz mirkli liek sašaubīties par to, vai vispār braukt. Dzīvojam pie G.L. un kopā ar viņu nokļūstam pilsētā, kura atklājas tikai vietējiem. Redzam brīnišķīgo LUNA LUNA izstādi, klīstam gar okeānu, aizejam uz Hamiltonu, ēdam austeres Centrālstacijas austeru bārā kopā ar personāžiem kā no Felīni filmām. Sāku darbu ar jauno montāžas režisori un šķiet, ka saprotamies. Pa vidu nobrūk labais celis un plecs. Tieku pie divām blokādēm un sākas mēnešiem garais un diezgan bezcerīgais veselības izmeklējumu ceļš. Iestājos Progresīvajos. Tieši Trampa dēļ.
Šķiet, ka martā arī notiek Lielais Kristaps. Kaudze ar labām nominācijām gan "Dzīves tango", gan "Brīnumskapja" filmām. Kas tā ari paliek par nominācijām. Daile, lai arī bija apstiprinājusi šaja sezonā pie viņiem taisīt Kurjeru izrādi, beigās tomēr atsaka. No vienas puses man par to žēl, bet no otras - jau sākumā bija skaidrs, ka mēs īsti nesaprotamies.
No gada sākuma mēģinu arī zoom režīmā producēt un vadīt radošo sagatavošanas procesu līdzdalības izrādei "Koku ēnā" Passage festivālā Dānijā. Iet ļoti sarežģīti, jo grūti izveidot uzticēšanās un sapratnes pilnas attiecības virtuālā vidē ar cilvēkiem, kuriem nav priekšstata par kopradīta darba procesu.

Aprīlis paiet mēģinot saprast montāžas procesa darba stilu un staigājot pa ārstiem. Beigās tomēr skaidrs, ka manas vīzijas nespēju skaidri nodot un process daudz ātrāk ies uz priekšu, ja sēdēšu blakus.

Maijs - montāža, dakteri, dažādu lekciju lasīšana, rakstu un pārrakstu eseju Homo Novus grāmatai. Uzrakstu arī garu rakstu par dokumentaritāti teātrī LKA izdevuma, kurš joprojām nav publicēts. Smieklīgākais notikums - "Netikumīgie", kurus DDT spēlē jau sesto gadu pēkšņi nokļūst Bez tabu, pateicoties kādas mammas vēstulei par to, vai bērniem drīkst kaut ko tādu rādīt.

Jūnijs - montāža, dakteri, Marei 9.klases beigšanas eksāmeni un izlaidums. Izcili! Ļoti slapji Jāņi Ruķeļkalnā, kurā grieze griež neatgriezdamās, lai gan mums tā arī nav izdevies viņu nofilmēt. Ceru pabeigt montāžu līdz Jāņiem, bet tas tā arī neizdodas. Nenormāls stress ar iesnigumiem Rīgas skolām. Iesniedzu kādās 12. Haha. Beigās Mari uzņem visur. Viņa izlemj par labu Lietišķajiem. Sākam plānot pārceļšanos uz Rīgu. M. nopērk dzīvoklīti Sarkandaugavā.

Jūlijs - veselība ļoti slikti. Pirmās divas nedēļas mēģinu vienkārši kaut kā izdzīvot un pabeigt montāžu līdz aizbraukšanai uz Dāniju. Montāžu it kā pabeidzu, iedzeram pat šampi tam par godu, bet tad parādu materiālu Celmiņam un viņš uzdod dažus jautājumus, kas totāli sajauc galvu. Aizbraucu uz Helsingoru ar apziņu, ka augustā montāža turpināsies. Dānijā viss iet labi. Esmu dabūjusi savas 2 nedēļas pie jūras. Un tas nekas, ka pilnas ar darbu. Katru rītu peldos ar skatu uz Hamleta pili. Un izrāde izdodas tieši tādā, kādu biju to iztēlojusies. Armands Krauze pa nakts melnumu pieraksta pilnu manu FB kontu un nosauc par zaļo komunisti. Tas mans jaunais brends.

Augustā atkal dakteri. Un iestājos LKA profesionālajā doktorantūrā. Tagad esmu zinātniskā asistente. Beidzot patiešām pielieku punktu montāžai. Nenormāls atvieglojums. Liepājā superīgs pirmais teātra festivāls. Ļoti izbaudu iespēju būt tur un satikt cilvēkus. Aizbraucu uz Ļubļanu un Varaždinu, kur beidzas Green Streets of EU projekts, kura ietavaros veidoju izrādi Dānijā. Kopumā esmu ļoti kritiski noskaņota, bet arī pateicīga par iespēju.

Septembris sākas ar Homo Novus skolas vadīšanu. Mums iet ļoti labi, lai arī brīžiem sarežģīti. Esmu priecīga par satiktajiem skolas dalībniekiem, sarunām, darbu, dauzīšanos un prieku, kuru piedzīvojam. Pēc HN skolas novadu vorkšopu Stāmerienē starptautsikai studentu grupai. Arī priecīgi. Paralēli filmas krāsošana un skaņa. Beidzot kaut kādas aprises slimības diagnozei.

Oktobris sākas ar slimnīcu, kurā paliek biki labāk, bet pēc tam nervu sabrukums. Raudu divas dienas no vietas. Uz preses seansu filma nav ne līdz galam nokrāsota, ne ar galīgo skaņu un es vienkārši nobrūku. Atsauksmes gan ļoti labas, bet tas nepalīdz savākties. Stāvu Rīgas centrā un reāli nesaprou, kur atrodos. Filmas pirmizrāde Rīga IFF konkursa programmā. Lepna un priecīga. Ļoti intesīva būšana medijos, bet tas baigi nepalīdz filmas izplatīšanā. Par to ļoti žēl. Sākas doktorantūras lekcijas, kas nozīmē trešdienas pavadīt sēžot auditorijā. Lekciju formāts, manuprāt, vispār neatbilst doktorantūrai. Bet nu...mēģinu ierakstīties.

Novembrī vairākas tikšanās ar skatītājiem. Cēsīs ļoti kaislīga diskusija ar mežiniekiem. Aizbraucu uz Barselonu, kur "Brīnumskapja" divas filmas tiek izrādītas šausmu fil mu festivālā. Klīstu pa pilsētu un apraudos no skaistuma vienā no Gaudi projetētajām mājām. Es gribētu būt ideja viņa galvā. Beidzot tieku pie apstiprinātas diagnozes - multiplā skleroze. Bet ārstēšanu vēl neuzsāk. Ceru uz mūsdienu medicīnas brīnumiem. Runā, ka diezgan veiksmigi iespējams apturēt procesu. Sāku darbu pie dažām jaunām idejām. Redzēs, kur tas aizvedīs. Rakstu skolas darbus. Bet kopumā jūtos pārgurusi un iztukšota.

Decembris - pēdējā "Netikumīgo" izrāde. Esmu pateicīga par to, ka bija iespēja šo darbu radīt un spēlēt tik ilgi. Un, ka iznāca grāmata un, ka mēs varējām daudziem tukstošiem jauniešu parādīt, ka dzeja un teātris "releito" ar viņu dzīvēm. Pa vidu visādi darbi un darbiņi, bet sajūta, ka slīdu sev no rokām, nepazūd. Kā tāds pelēkais kailgliemezis ziemas salātu lapās.
Šodien braucot no Valmieras, saule tieši acīs. Tik ļoti, ka neko citu redzēt nevar. Ceru nākamajā gadā būt priecīgāka.

Add to Memories Tell A Friend
Netieku ārā no auto - visas radio "Naba" dziesmas šodien spešl for mī

Add to Memories Tell A Friend
no elektrisko spēļu hronikām 

12.janvārī pārstās darboties bioware magnumopusa anthem serveri (ir cilvēki, kas pret to iebilst
tā teikt, var aiziet atvadīties

Add to Memories Tell A Friend
Novēlu 2026. visiem: mājas, mieru, maizi, veselību.
Mīlestība ir privilēģija, to arī.

Add to Memories Tell A Friend
2004. g. 31. dec. rakstu:

18:21
MIERU un GAISMU piektajā gadā
Powered by Sviesta Ciba