sapnī biju kaut kādā tornī, kur bija Norai Ikstenai piederošs restorāns. Dega sveces, bet saimnieci neizdevās satikt.
ēst arī nedabūju. stāvēju zāles vidū un skatījos uz logu, mēģinot to nofotografēt, lai bildē redz gan rāmi, gan skatu aiz loga - milzīgas, vecas egles.
Studenti noveduši mani tik tālu, ka izlasu studentes e-pastā vārdu "tulkojums", satrūkstos un tikai pēc tam saprotu, ka biju jau mentāli sagatavojusies "tūlkojumam"
nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt
Šovakar Liepājā bildēju tramvaju. Tik skaists. Un Liepāja arī. Klusums. Rotājumi. Sniegs. Noķēru Jaunā gada sajūtu. Pat nokritu! Te visi celiņi balti. Nav sālsvannas.
doktors Vatsons - nēģeris... labrīt! vēl tik man vajadzētu redzēt arī Henriju VIII, karali Arturu un Žannu d'Arku kā nēģerus. tad varētu pat neredzēt Parīzi un mirt.
nu kas tā traukiem ir par riebīgu neķītrību - visu laiku piešmucēties?! mazgā, cik gribi,- vienalga mājās ir netīri trauki, kuri atkal ir jāmazgā. verdzība jau it kā sen atcelta, bet visu laiku sajūta, ka esmu netīro trauku vergs...