Lūdzu, mīļie, palīdziet.
Man nepietiek gudrības, spēka un iekšu, lai tiktu vaļā no "otrās pusītes" koncepta, nezinu, ģenētiski vai hrestomātiskas ģimenes vidē patapināta.
Ir skaidrs, ka tas nav nekas objektīvs un progresīvs - gandrīz katru rītu mosties karotītē ar mīļoto, bet kāpēc mani tā plosa tas, ka tā nenotiek, ko? Un kāpēc es jūtos tik lēts, par to žēlodamies?
Man nepietiek gudrības, spēka un iekšu, lai tiktu vaļā no "otrās pusītes" koncepta, nezinu, ģenētiski vai hrestomātiskas ģimenes vidē patapināta.
Ir skaidrs, ka tas nav nekas objektīvs un progresīvs - gandrīz katru rītu mosties karotītē ar mīļoto, bet kāpēc mani tā plosa tas, ka tā nenotiek, ko? Un kāpēc es jūtos tik lēts, par to žēlodamies?