Gaišās Puses kungs

Ziemassvētku depresija ir garām jau labu laiciņu atpakaļ. Nekas, satraukumam nav pamata. Drīz sāksies pirmspavasara depresija. Vitamīnu trūkums liks īgni apsaukt bērnus un mājdzīvniekus; ziemas drēbēs uz ielas tāpat sals, bet veikalos būs karsti, tādi sasvīduši sasutuši cilvēki grūstīsies rindās pie ieejas lielveikalos, stacijā un tamlīdzīgos publiskās telpas jauntempļos; āboli pagrabā būs jau sapuvuši, banāni dārgi; acis asaros, deguni tecēs, sejas āda apsārtīs un kļūs sausa; zābakus drīz vien nevarēs notīrīt no riebīgajiem baltajiem sāls atstātajiem pleķiem un tie būs jāmet laukā; viena apelsīnu sulas glāze dienā vairs nelīdzēs tēlot dzīvespriecīgu un veiksmīgu sabiedrības locekli.

Un tad atnāks pavasaris. Ar ledus iešanu, peļķēm un astotā marta tulpēm, ar lāstekām un pūpoliem. Un kāds noteikti pirmoreiz iemīlēsies.

Esmu noilgojies pēc Latvijas pavasara. Trīs gari gadi.