Gaišās Puses kungs

«Parasti visi dzer savos rajonos, bet uz pirmo septembri nez kāpēc pirms tam jāsatiekas centrā,» saka Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Centra rajona pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš. Tāpēc Vecrīga un bulvāru lokā vai uz katra stūra stāv kāds spilgti dzeltenā vestē ietērpts kārtības sargs. Tiesa, tas gan neattur nepilngadīgos staigāt pa ielām «ar atvērtu alus vai cita alkoholiskā dzēriena iepakojumu». Pirmais pārkāpums Rīgā konstatēts jau ap vieniem pēcpusdienā.

Ap pusastoņiem vakarā  ietraušos RPP busiņā, lai dotos līdzi Rūtai un Andrim — policistiem, kuriem ar mašīnu jāpatrulē Vecrīgā un tās tuvumā. Vēl ir gaišs, policistu vecpilsētas šaurajās ielās izskatās vairāk nekā skolas vecuma jauniešu. RPP darbinieki staigā pa pāriem, daži sēž uz soliņiem, citi āra kafejnīcās ietur vakara maltīti. Uz kāda stūra vienuviet sapulcējušies vismaz astoņi manāmi garlaikota izskata kārtībnieki.

Ik pa laikam rācija pavēsta par dzeršanu, pudeļu plēšanu vai nepakļaušanos policijai, taču skolnieki, kas gadās mūsu patruļas maršrutā, izskatās pēc godprātīgiem bezalkoholisko dzērienu cienītājiem. «Re, cik visi apzinīgi: koliņu, suliņas dzer,» nosmej Andris, skatoties uz jauniešiem, kas jautri salutē garāmbraucošajiem policistiem. Ja arī sulas pakā vai limonādes pudelē piejaukts klāt kāds grādīgāks dzēriens, pierādīt to policisti nevar. Jābrauc vien tālāk. Zinību dienas svinētāji draiski pamāj busiņam ardievas.

Beidzot kādā Vecrīgas pagalmā busiņš nokļūst šķietamā administratīvo pārkāpumu epicentrā. Priekšā jau ir Andra un Rūtas kolēģi ar citu mašīnu, kurā noskumis sēž kāds puisis, vēl kāds desmits jauniešu un pāris ģitāru. Viens bariņš steidzīgi pazūd ap stūri, tā vadītājs rokā nes aizsāktu divlitrīgo alus «plastmaseni». Lai gan palikušie vispirms izskatās apmulsuši par piepešo plašsaziņas līdzekļu uzmanību (notikumā vietā ir arī LNT kamera), tomēr drīz vien sasēdušies aplītī bezbēdīgi dzied Viktora Coja dziesmu par mammu anarhiju un skandē «Pavļik, ņe podpisivaj!» (Pavļik, neparaksti! — krievu val.) Izrādās, 19 gadus vecais Pavļiks, ieraudzījis policijas patruļu, piepeši meties bēgt, pa ceļam nolaužot kādam auto spoguli. Nekur tālu gan viņš netika. RPP darbinieki viņu panāca un sastādīja protokolu par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā. To neparakstīt tad arī mudina viņa biedri.

Mežaparka estrādē notiekošajā festivālā re:loud, kurš plaši reklamēts kā pasākums skolēniem un studentiem, jaunieši, ja vien ir pilngadīgi,  ar alus glāzēm var staigāt droši — tā ir slēgta teritorija, kur tas ļauts. Pašvaldības policistiem vien atliek sekot, lai alkoholu nepirktu un nelietotu nepilngadīgie. Izrādās, tas neesot nemaz tik viegli, stāsta vairāki satiktie RPP darbinieki.

Divas policistes stāsta, ka, tiklīdz kāds pusaudzis ierauga atspīdam dzeltenās vestes, tā met nost cigareti (smēķēt nepilngadīgie arī nedrīkst) vai «nogrūž» kādam savu dzērienu. «Neko pierādīt nevaram, ja ir alus, tad liekam izliet. Bet te jau to bāru tik daudz — mēs izlejam, vecākie draugi viņiem nopērk atkal, tirgotājiem naudiņa tikai griežas,» par apburto loku sūkstās policistes, kuras nesaprotot, kāpēc jauniešu pasākumā visur pārdod alu un sidru. Kāda cita viņu kolēģe gan apgalvo, ka jaunieši pasākumā esot ļoti kārtīgi un pieklājīgi, visiem, kas izskatās par jaunu, lai dzertu, viņa arī prasa dokumentus. Arī sirma kundze, kas tirgo dzērienus, apgalvo, ka «mazie jau pērk tikai sulas un ūdeņus», taču atzīst, ka alus tirgošana iet no rokas labāk.

Aiz deju mūzikas telts (iekšā skan "Tresī ļežkas") nolīdušo bariņu pīpējošu tīņu policisti gan netraucē. «Mums nav nekāda interese par viņiem, viņiem — par mums,» apgalvo runātīgākais zēns. Ko viņi domā par prezidentes aicinājumu? «Mēs sagaidām mācību gadu nevis blāvām, bet pielietām pilnām, šķībām acīm. Jādzīvo katra diena kā pēdējā,» pauž sešpadsmitgadīgais fatālists.

Pēc koncerta beigām 23:00 svinošā jaunatne dodas uz tramvaja pieturu, taču tumšajās Mežaparka alejās nemana vairs nevienu policistu. Kāds apmēram 14 gadus jauns zēns vienā rokā sažmiedzis sidra bundžiņu, otru aplicis pār plecu galvastiesu mazākajam brālim, kuram arī iedod iemalkot, gan piekodinot: «Tu tikai nepiedzeries.» Kādu citu pusaudzi bariņš draugu nesekmīgi mēģina pierunāt nerāpties laternas stabā. «Laikam nevajadzēja tā sadzerties tukšā dūšā,» mazliet tālāk draudzenēm žēlojas blonda meitene.

Plāns iepazīties ar to, kā 1.septembri sagaida elektroniskās mūzikas cienītāji, izgāžas. Tuvojoties bijušās VEF rūpnīcas korpusam, izbrīna tādiem pasākumiem neraksturīgs klusums, bažas pastiprina pie ieejas stāvošie Valsts policijas transportlīdzekļi, redzami arī bruņoti policisti. Apsardzes darbinieki pastāsta, ka stundu pēc reiva sākuma ieradušies kārtības sargi, tostarp arī ekonomikas policija, visticamāk — saistībā ar mūzikas licencēm. Mūzika tika izslēgta, visiem, izņemot pasākuma rīkotājus, telpas bija jāpamet. Sapratuši, ka nekāda izdejošanās te vairs nesanāks, apmeklētāji kurnot dodas prom.

Tā nu tas bija:
http://foto.inbox.lv/mr_brightside/Sept1-2006

Pēc pusnakts Vecrīgā  policistiem darba ir pilnas rokas. Līvu laukumā tiek sastādīti protokoli par atrašanos uz ielas ar atvērtu alkohola pudeli, izšķirti kautiņi. Kāds vīrs, ieraudzījis policiju, iemūk ar galvu automašīnā. Pēc neilgas un ne īpaši saturīgas sarunas viņu nolemj vest uz atskurbtuvi — pats viņš paiet vairs nevar.

Īslaicīgās aizturēšanas nodaļa (tā oficiāli saucas atskurbtuve) šonakt ir pieprasīta iestāde — pulksten vienos naktī tur atrodas pieci «viesi», vairāki jau palaisti prom. Policijas ekipāžas stāv rindā pie atskurbtuves durvīm. «Priekšnieki domāja, ka būs pilns skolnieku, studentu, taču mums ved pensionārus,» saka dežūrējošais inspektors. Protams, bez studentijas neizpaliek, taču «studenti jau te vienmēr ir,» piezīmē inspektors. Jaunākajam vakara «klientam» ir astoņpadsmit gadi, taču viņa viedokli par Zinību dienas svinēšanu būtu iespējams uzzināt vien pēc vairākām stundām.

Dzīvs piemērs prezidentes bažām par alkoholisma postu Latvijā ir 60 gadus vecā Raima. Kundzei šī ir jau nelaimīgā trīspadsmitā reize atskurbtuvē, stāsta darbinieki. Paiet viņa nespēj ("Priekšniek, cik man tur bija?" -"Divarpus promiles"-"Oi, tas i' daudz..."), taču balss gan viņai ir skaļa — vēl dažas stundas pēc tam, kad ievietota kamerā izgulēties, var dzirdēt visu, ko Raima domā par policistiem ("Laidiet mani ārā, cukas, dusmīgie policisti!"). Nākamais rindā ("Var vest iekšā?" - "Jā, welcome to my country.") ir kāds krācošs vīrietis, ko burtiski ienes divi policisti. Pēc īsas apskates («Plakstiņi nereaģē, ožamais spirts nepalīdz atmosties») ārste konstatē alkohola intoksikāciju ("Taaak, u nas tut intoksikeišn"),  tātad jāsauc ātrā palīdzība. Tā vīrieti ("Kak jevo zvaļi?" - "Mumu vai Nenoskaidrota persona"), kuru RPP patruļa atrada aizmigušu uz ietves, aizgādā uz slimnīcu. «Būtībā mūsu iestāde domāta, lai rudenī un ziemā nepalielinātos mirstības procents,» uzskata inspektors.