Zinību diena, svinību nakts. Ceturtā (noslēdzošā) daļa. Vecrīga-Gaiziņa iela, 1:00-3:00
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pēc pusnakts Vecrīgā policistiem darba ir pilnas rokas. Līvu
laukumā tiek sastādīti protokoli par atrašanos uz ielas ar atvērtu
alkohola pudeli, izšķirti kautiņi. Kāds vīrs, ieraudzījis policiju,
iemūk ar galvu automašīnā. Pēc neilgas un ne īpaši saturīgas sarunas
viņu nolemj vest uz atskurbtuvi — pats viņš paiet vairs nevar.
Īslaicīgās aizturēšanas nodaļa (tā oficiāli saucas atskurbtuve) šonakt ir pieprasīta iestāde — pulksten vienos naktī tur atrodas pieci «viesi», vairāki jau palaisti prom. Policijas ekipāžas stāv rindā pie atskurbtuves durvīm. «Priekšnieki domāja, ka būs pilns skolnieku, studentu, taču mums ved pensionārus,» saka dežūrējošais inspektors. Protams, bez studentijas neizpaliek, taču «studenti jau te vienmēr ir,» piezīmē inspektors. Jaunākajam vakara «klientam» ir astoņpadsmit gadi, taču viņa viedokli par Zinību dienas svinēšanu būtu iespējams uzzināt vien pēc vairākām stundām.
Dzīvs piemērs prezidentes bažām par alkoholisma postu Latvijā ir 60 gadus vecā Raima. Kundzei šī ir jau nelaimīgā trīspadsmitā reize atskurbtuvē, stāsta darbinieki. Paiet viņa nespēj ("Priekšniek, cik man tur bija?" -"Divarpus promiles"-"Oi, tas i' daudz..."), taču balss gan viņai ir skaļa — vēl dažas stundas pēc tam, kad ievietota kamerā izgulēties, var dzirdēt visu, ko Raima domā par policistiem ("Laidiet mani ārā, cukas, dusmīgie policisti!"). Nākamais rindā ("Var vest iekšā?" - "Jā, welcome to my country.") ir kāds krācošs vīrietis, ko burtiski ienes divi policisti. Pēc īsas apskates («Plakstiņi nereaģē, ožamais spirts nepalīdz atmosties») ārste konstatē alkohola intoksikāciju ("Taaak, u nas tut intoksikeišn"), tātad jāsauc ātrā palīdzība. Tā vīrieti ("Kak jevo zvaļi?" - "Mumu vai Nenoskaidrota persona"), kuru RPP patruļa atrada aizmigušu uz ietves, aizgādā uz slimnīcu. «Būtībā mūsu iestāde domāta, lai rudenī un ziemā nepalielinātos mirstības procents,» uzskata inspektors.
Īslaicīgās aizturēšanas nodaļa (tā oficiāli saucas atskurbtuve) šonakt ir pieprasīta iestāde — pulksten vienos naktī tur atrodas pieci «viesi», vairāki jau palaisti prom. Policijas ekipāžas stāv rindā pie atskurbtuves durvīm. «Priekšnieki domāja, ka būs pilns skolnieku, studentu, taču mums ved pensionārus,» saka dežūrējošais inspektors. Protams, bez studentijas neizpaliek, taču «studenti jau te vienmēr ir,» piezīmē inspektors. Jaunākajam vakara «klientam» ir astoņpadsmit gadi, taču viņa viedokli par Zinību dienas svinēšanu būtu iespējams uzzināt vien pēc vairākām stundām.
Dzīvs piemērs prezidentes bažām par alkoholisma postu Latvijā ir 60 gadus vecā Raima. Kundzei šī ir jau nelaimīgā trīspadsmitā reize atskurbtuvē, stāsta darbinieki. Paiet viņa nespēj ("Priekšniek, cik man tur bija?" -"Divarpus promiles"-"Oi, tas i' daudz..."), taču balss gan viņai ir skaļa — vēl dažas stundas pēc tam, kad ievietota kamerā izgulēties, var dzirdēt visu, ko Raima domā par policistiem ("Laidiet mani ārā, cukas, dusmīgie policisti!"). Nākamais rindā ("Var vest iekšā?" - "Jā, welcome to my country.") ir kāds krācošs vīrietis, ko burtiski ienes divi policisti. Pēc īsas apskates («Plakstiņi nereaģē, ožamais spirts nepalīdz atmosties») ārste konstatē alkohola intoksikāciju ("Taaak, u nas tut intoksikeišn"), tātad jāsauc ātrā palīdzība. Tā vīrieti ("Kak jevo zvaļi?" - "Mumu vai Nenoskaidrota persona"), kuru RPP patruļa atrada aizmigušu uz ietves, aizgādā uz slimnīcu. «Būtībā mūsu iestāde domāta, lai rudenī un ziemā nepalielinātos mirstības procents,» uzskata inspektors.