VVO ir vienīgā vieta, kur es ko tādu atļaujos darīt, būdams no dabas diezgan uzmanīgs cilvēks, kurš nevienam tā pa īstam neuzticas.

Ievads ir tāds, ka pirms diviem gadiem iepazinos via internets ar kādu ģimeni Hasānas galā (nu, apmēram 4,5 stundas ar prāmi ko braukt) un viņi pasauca pie sevis ciemos. Atceroties to, kā braucu pār pus pasauli tikpat nezināmā avantūrā, viens pats pie nezināmiem, būtībā, cilvēkiem, apbruņojos ar to, ka esmu pietiekoši spēcīgs un attapīgs (malacis, morra), lai iztiktu jebkādā situācijā, plus vispār normālam cilvēkam nekam nevajadzētu notikt, turklāt šai galā, devos pa jūru uz dienvidiem. Vispār bija vakars un tie cilvēki (nē, es viņus nekad neredzēju pirms tam) bija apsolījuši satikt mani uz mola. Viss bija smuki - viņi satika, izrādījās ļoti jauki un mīļi, jau pa tumsu ar melnu džipu aizveda nekurienē (kā vēlāk izrādījās, uz Gamova ragu - paradīzskaista vieta), kur mēs pavadījām brīnišķīgas trīs dienas uz dabas delnas, un tad aizveda atpakaļ, iesēdināja ātrajā turboprāmī, kurš mani pa stundu aizlidināja atpakaļ uz VVO pilsētu. Tas viss skan kā viens liels neprāts, bet tomēr jāpasaka, ka esmu uzmanīgs, normāls cilvēks un tā. Karoč, the same as you.

Jā, un rīt viņi atkal sauc uz turieni. Un šoreiz izbrīna, cik ļoti cilvēki uzticas man, būtībā, svešam cilvēkam, jo man būs viņu mājas atslēgas un sazin kas vēl. Viņu pašu nebūs, būs viņu paziņas. Brauksim uz mežu uz to vietu Hasānā, kur ir ūdenskritumi. Cerams, ka būs arī kāda smuka bilde:) Ņemšu līdzi fotokameru ar visu statīvu.