Laikam dzirdēja šo stāstu vienā no viņa versijām:)
Man kādreiz bija lieliks skolotājs, viņš ir Satja-Sai Babas piekritējs, bet tas viņa vērtību tikai paaugstina. Viņš stāstīja šo stāstu.

Veiksmīgi gan. Ģimnāzijā gan tādu skolotaju nav, tie parasti pārvācas uz augstkolām, kursiem u.c. iestādēm

Jo viņiem acīmredzami nav tādas aizrautības stāstīt par to tiem, kurus tas neinteresē

Runa jau nav par skolu. Tas bija cilvēks, kurš deva smadzeņu masas pieaugumu un dažreiz pat aizvietoja vecākus. Nja. Īsts sensejs, ar skarbām stundām un tā.

Tik un tā manā dzīvē un tajā, ko esmu lasījusi, tādu cilvēku ir par maz šodienai

Tomēr domāju, ka tev nav taisnība. Katram ir tādi cilvēki. Cita lieta, ka viņu īsto vērtību saproti tad, kad viņi pamet tavu dzīvi.