"Carpe diem" teica tā sieviete (es tomēr gribētu uzrakstīt "cilvēks", jo dzimumam te ir vismazākā nozīme), kad es atnesu kristāla gliemezi. "Tāda pieredze arī ir vērtīga, kad Jūs atgiezīsities, viss būs pavisam citāds" - piebilda viņa vēlāk. Es mēgjināju iebilst, pasakot: "Bet, man bail, ka...". "Nav jābaidās, carpe diem" - atkārtoja viņa.

Šodien pirmā rudens diena. Vēl vakar stāstīju Ventam par jūru, kura tur jau ir tumšzila un sniegbaltām putām, bet šeit vēl joprojām mirdz zaļganzilos toņos un vilina sevī iekšā, bet šorīt, izejot kāpņutelpas balkonā, ieraudzīju tās putas un auksto, tumšzilo krāsu. Man patīk rudens vējš.
Otrā diena pēc atvaļinājuma, ir laiks ciboties un skaipoties. Sēžu pie aizmūrēta loga, blakus smaržo vaniļas kafijas krējums.