| Šodien sarunāju aiziet kopā ar cilvēku uz kādu iestādi, apēst kādu vistas kāju un uzdzert virsū kādu vīna glāzi. Aizvakar vēl gribējās, bet vakar jau cilvēkā gandrīzvai vīlos un šodien vairs negribu iet. Gluži kā bērnudārzā. Jo gadu vecāks, personīgās stulbības ir labāk pamanāmas. Svešas arī. Šonakt braukšu uz citu pilsētu, visu nakti. Arī negribu. Jāpadzer kafija. Tad gribēsies. |
izlasīju vīrieša FHMā daiļavu ( ap 30) gaudu vēstuli. Par to, cik viņas skaitas, sakoptas, talantīgas, izglītotas, veiksmīgas, bet- nevar līdzvērtīgu veci atrast. Visi esot tādi, kurus jāpieceļ kājās, jāizgludina bikses, jānomazgā un jāapmāca.
Te arī viens ļoti tipisks stulbuma piemērs.
Atrod, kas meklē. UN mīl, kas grib mīlēt.
Tikai ar gadiem iestājas maldīgs pašlepnums( patiesībā tās ir bailes), kas liedz ļauties. Un tur nav nekāda sakara ar to, ka nav, ko mīlēt.