| Palasot cirslīšžurnālu, atcerējos arī savu cirslisko gadījumu. Pagajušvasar apmēram mēnesi dzīvoju vienā jaukā dzīvoklī kalna pakājē, tur bija lieliska lodžija, kur varēja sēdēt krēslā, ostīt gaisu, dzert sulu un lasīt grāmatu/internetu/jebko. Tieši tā es izdarīju. Bet pirms tam iemetu veļu veļasmašīnā, ieslēdzu un aizgāju uz lodžiju. Pēc pāris stundām atcerējos ka man tur veļa jau, laikam, ir izmazgāta un izspiesta un ir jāņem ārā. Atnākot vannasistabā, atradu tur jautru veļasmašīnu, kura peldējās peļķē. Tā šļūtene, pa kuru ūdens tek ārā, nebija iebāzta podā (pie sistēmas pieslēgta nebija), bet bija iebāzta spainī, kur viņa parasti dzīvoja, kad veļasmašīna neko nemazgāja. Nu, ko, lielu lupatu rokā pa stundiņu ūdens tika novākts. Labi ka tajās mājās vannasistabas ir viens liels betona sarkofāgs, kaimiņi neatnāca iepazīties. |