Ja sestdienas rītā uzkāpj uz salu prāmja, tad apkārtējie sāk uztraukti skatīties pa malām, jo pamana vairākus cilvēkus, kas prāmja dažādos galos stāvēdami, dažādās kompānijās, viens otram pamāj ar roku vai uzsmaida. Kad prāmis jau ir tuvu galapieturai, visi nokāpj lejā, automašīnu placī un cilvēku uztraukums kļūst maksimāls. Matos spīd saule, lejā gan netiek, jo prāmis. Un tad nolaižas tas tilts degungalā, pa kuru mašīnas brauc ārā un cilvēki iedvesmas pilnām sejām iet pa saulaino un garo muliņu līdz zemei.
Tā sanāk, ka daudzi mūsu kolēģi sestdienu rītos brauc uz salām. Pamanot citu citā prāmja galā, notver skatienu un pamāj ar roku.