Vakar krieviem bija VMF diena. Līcī tusējās vairāki kara kuģi - pelēki un jocīgi. Dažreiz kaut-ko izšāva un tad virs ūdens radās dūmu stabs: līdz pat mākoņiem augsts. Uz ielām neredzēju nevienu matrozi un tā, bet kad uzrāpāmies kalnā, varēja redzēt kā uz viena kuģa jūrniekiem ir liela, svinīga sapulce. Varēja vēl dzirdēt kuģa zvanu.
Jā, un vispār vakar vadāmjām pa pilsētu maskaviešmeiteni.
Viņai viscaur sajūsmas, bet viņa dzer kolu un nesmaida un neklanās kafejnīcās. Nu, nekas, jāpierod...

Un vēl šorīt es pamodos astoņos. Vārnas neķērc, līst.