Gribas aizbraukt kaut kur prom. Vislabāk divatā. Us Cziliņ provinci, Huņ-Čuņ pilsētu, pateikt cilvēkiem "ni hao!", apmeklēt Huņ-Čuņas baznīcu, pieskarties budas pierei un vēlāk izkarināt bildes pogā, kam būs otrā dvēsele - ne tikai mākslinieciskā vērtība, bet arī atmiņas, kuras varēs atsvaidzināt.

Jā, man katru pavasari gribas apmeklēt Ķīnu.

Gribas. Jo es jūtu kā gaiss paliek biezs. Un ja gaidīt, tas saspiedīs, sašķaidīs.

Šosestdien dosimies prāmja dzelzs koridoros, vērosim tumšzilos viļņus. Brauksim uz dienvidiem. Lai arī tikai pārnakšņot un nākamajā dienā atpakaļ, bet tam ir jānotiek.