Ir jāmāk priecāties it par visu. Ja nemāk, tad ir tumšs.
Vienreiz gāju pa nelielu parku, apaugušu ar katalpām, bija silts, spīdēja saule, un baloži cēlās gaisā, kad es tiem nācu klāt; baloži bija visur, tie smukie - ar spalvainajām ķepiņām. :)
Garām gāja tantiņa un teica baložiem: "Dirš! Lido un dirš!"