viena no spilgtākajām atmiņām par darbu japāņu kantorī ir par mana tiešo vadītāju (būmeru paaudze), kas pārtika tikai no automātu kafijas un viņas elpa vienmēr neganti oda, un hipsterkolēģis, kurš nesa savu īpašo hipsterkafiju, turpat uz vietas mala pupiņas, vārīja ūdeni noteiktā temperatūrā un tad laida caur īpašo hipsterpresi noteiktas sekundes.
vēlāk viņš pārcēlās atpakaļ uz JP un sāka izdot kafijas žurnālu.