Naktīs pēc darba ņemu velosipēdu un braucu apkārt, lai atsvaidzinātu galvu un pārslēgtos no darba režīma normālajā režīmā.
Uz ielām ir patukšs; pat Šibujā cilvēku ir labi ja puse no tā, kas ir parasti, bet kādās citās, mazāk populārās vietās, vispāri nav neviena. Dažreiz garām izbrauc auto kā tāds vēstnesis un citas pasaules un atkal ir tukšs un tumšs.
Kluss gan nav; nepārtraukti dzird ātrās palīdzības auto kaukšanu, kura nebeidzas ne uz vienu brīdi.
Vakar uz brīdi nevarēja dzirdēt vairs nevienu un tikai tad es apzinājos, cik neparasti tas ir.