Par šo runājot: " japāņu kolektīvos notiek ļoti daudz klaigāšanas, sišanas pa galdu, lietu mētāšanas un kā vēl ne..."

Šo esmu redzējusi tikai 1x + vēl vienu stāstu no mūsu biroja.

1) birojā notiek galdu pārbīdīšana; mans ex-priekšnieks no rīta ierodas, diemžēl, viņa galds ir viens no pārbīdītajiem. Tā ir arī nedēļa, kad ir Lieldienas. Blaukš, portfelis uz galda, blīkš, Lieldienu šoko olas ielido miskastē. Ierodas pārbijušās HR dāmas skaidrot situāciju manam priekšniekam, kurš sēž uz galda sakrustotām kājām lotosa formā kā Buda. Rezultātā, galds tika pārbīdīts iepriekšējā pozīcijā, pa laikam ar kaut kādiem dusmīgiem izsaucieniem. Visi birojā blenž taisni ekrānos un izliekas, ka nekas īpašs nenotiek. Šokējoši tas bija tādēļ, ka viņam vienmēr bija totāls poker face un nelikās, ka viņu jebkas var izbesīt.
2) Tas pats menedžeris, bet pirms es sāku te strādāt. Tajā reizē uz galda nesēdēja, bet pa gaisu tika lidināta pildspalva un pēc tam sūtīts epasts ar "have you seen my pen, I seem to have lost it".

Viņš, īstenībā, bija superīgs menedžeris. Rubīja fišku un viņam bija labs sausais humors. Bet tagad gan ir atpakaļ Japānā un spamo feisītī postējot katru zivi, kuru ēd vakariņās. Ļ. forši, man patīk.