| Pirms laika atbrauca izraēlietis Gils. Aizgājām kopā paēst. Gils jautā: - Vai tu savu sievu mīli? Vai varbūt mīli kādu citu sievieti? - Man šķiet, ka romance vispāri tāda smadzeņu ķīmija vien ir, tāpēc cenšos par to nedomāt. - Klau, Jāni, tev garšo tavas pusdienas? Vai tu viņas baudi? - Ē... Jā? - Nu re. Tā arī tāda ķīmija vien ir, bet ir lietas, kuras ir vienkārši jābauda, jo nav jēgas pavadīt dzīvi domājot par ķīmiju. Tie izraēlieši dažreiz ir labi padomdevēji. |
Bet vispāri, ar Gilu bija tipiska tuvo austrumu mazsaruna, kur viņš mani izjautāja kurā skolā ez gāju, par ko strādā mani vecāki, vai mana ome bija ebrejiete un tamlīdzīgus sīkumus. Diez vai viņu interesēja konkrētas mīlas lietas, bet kāpēc ne?