Starp citu, maz zināms fakts ir tāds, ka modernā Standartā Japāņu Valoda ir daļēji NHK garadarbs.
Japāna ir ļoti dažāda - reģionos ir gan nozīmīgas valodas atšķirības, gan savādāka virtuve un kultūra, tāpēc valdībai ir lielais plāns to visu unificēt.
NHK, kā pseidonacionālais TV raidītājs, tam sākumam ir pievienojušies un izveidojuši moderno japāņu valodas standarto dialektu, kuram pamatā ir centrāljapānas dialekti un "glaunākais" no Tokijas dialektiem. Populārs ir uzskats ka standartais dialekts ir tas, kurā runā Tokijā, bet patiesība ir tāda, ka standartais dialekts ir tas, kurā runā NHK diktori. Tokijā standarto dialektu lieto, bet tam labākā analoģija būtu krievu valodas lietošana padomju laikos: publiski visi runā krieviski, bet privāti tomēr nē, jo krievu valoda ir svešvaloda. Tomēr, tāpat kā padomju laikos krievu valoda lēnām iekaroja arī privāto telpu, daudzi japāņi arī mājās sāka lietot standartvalodu. Pēdējā laikā ir zināma pretestība vienotajiem standartiem, tāpēc var vērot dialektu atgriešanos. Piemēram, uz salas bērni tīri jauki runā vietējā valodā, neskatoties uz to, ka viņu vecāki nevar salikt kopā divus vārdus; tāds paaudžu nomaiņas paradokss.
Starp citu, salas valoda nereti tiek izdalīta kā atsevišķa valoda, nevis dialekts, jo ir atšķirīga gan gramatika, gan vārdu krājums, gan intonāciju sistēma. Protams, nav skaidras robežas starp valodu un dialektu un daudz ko nosaka politika, tāpēc vietējie īpaši nesaspringst un savā starpā to sauc par valodu, bet runājot ar cilvēkiem no "valsts", kā sauc galvenās Japānas salas, to sauc par dialektu.