Gulēju, pamodos no tā, ka Hugo atnāca gulēt man blakus.
Pamodos no tā, ka Hugo piecēlās un skatījās tumšā istabā runādams. Palūdzu gulēt nevis runāt ar iedomu draugiem, Hugo piekrita.
Pamodos no tā, ka Hugo un atkal runāja ar savu iedomu draugu tumšajā istabā.
Tā tas turpinājās tik ilgi, cik es jau nevaru saskaitīt, bet, šķita, kādas pārdesmit reizes.

Atcerējos to Harmsa stāstu, kur viens kungs sapņoja, ka sēž paslēpies krūmos un garām iet policists. Tad sapņoja ka iet gar krūmiem un krūmos sēž policists. Tad sapņoja ka sēž paslēpies aiz policista un garām iet krūmi.

Tālāk pamodos no tā, ka Hugo atkal piecēlās un sāka runāt ar savu iedomu draugu tumšajā istabā. No istabas runādams iziet vēl viens Hugo un tagad Hugo ir divi. Tad pamodos un sapratu, ka tas arī bija sapnis un cik ironiski ir tas, ka Harmss zināja kā tas notiek.