Kad biju Honkongā, aptiekā nopirku iesnu zāles, galvenokārt jau interesantā "Budas ūdens" nosaukuma dēļ.

Kad uznāca iesnas, atvēru paciņu, iešņaucu kā bija rakstīts uz paciņas. Uzreiz sareiba galva, redze aptumšojās un mērenas iesnas pārtapa apstādināmā straumē. Reakcija bija tik briesmīga, ka otru nāsi nemaz negribēju traucēt. Mazliet pabrīnījos par efektu un aizmirsu par to incidentu atceroties, ka Budas ūdens labs nav.

Pirms laika arī Megumi izdarīja to pašu, bet dabūja nepārtrauktu šķaidīšanu vairāku minūšu garumā.

Efekts bija tik graujošs un nepartīkams, ka nolēmām papētīt kas īsti tur ir sastāvā. Sastāvs diezgan vienkāršs, ūdens, mentola eļļa un hieroglifs kuru nevarējām izburtot. Uzzīmējot IPA padā, kurš to atpazina, izfigūrējām, ka tā ir melno krupju ādas inde, kuru itkā pielieto Ķīnas medicīnā. Un jā, papētot efektus, nevienu pozitīvu neredzēju - tikai stipru kairinājumu, alerģiskas reakcijas un ko vēl ne.
Skaidrs bija tas, ka efekts ir no krupja indes, bet kāpēc tur tā inde vispāri ir iekšā?

Papildus izmeklēšana deva negaidītus rezultātus. Izrādās, ka tā ir tāda ķīniešu homeopātija - izraisīt simptomus, no kuriem grib tikt vaļā. Apmēram kā ja sāp galva, tad piesper ar āmuru klāt un cer, ka sāpēs mazāk.

Šodien šuplādē atradu sen aizmirstu Budas ūdens paciņu. Izmetu miskastē.