Piezīmes

Blakusmājā ir populārs AirBNB dzīvoklis, kur regulāri iečekojas ārzemnieki. Pārsvarā tie ir ķīnieši, bet vienreiz tā bija franciski runājošu jaunkungu grupa, kuri, ejot pa ielu, mani nosauca par gaidžinu. Vienreiz francūži par kaut ko nevarēja vienoties un ļoti skaļi, ļoti pretīgās balsīs kaut ko apsprieda kāpņutelpā. Kāpņutelpas šajā novadā ir uz ielas, tāpēc troksnis bija diezgan liels. Gribējās iziet naksnīgajā ielā un uzbļaut: "Tais-toi!", bet nebiju pārliecināts par savu izrunas pareizību, tāpēc negāju.

Iestādīju tomātus. Tie izauga par trīsmetrīgiem briesmoņiem, bet īsti neražo. Piparu koks (jā, koks), arī, ja turpinās tādā garā, būs lielāks par mani, bet toties arī ražo, tādus smieklīgus, stipri iegarenus piparus.

Kaimiņos bieži salasās dziedošu penzionāru grupa. Vakaros atver logu un pāris stundas bez apstājas dzied vecas dziesmas. Vairāk izklausās pēc baznīcas dziedāšanas.

Par baznīcu runājot, blakusbaznīcu apmeklē penzionārs, kurš vienmēr nāk saulesbrillēs, ģērbies kā rokzvaigzne un dzied skaļāk par visiem, plātoties ar rokām. Ekstravagants kungs. Uz ielas mani satiekot nesasveicinās, tāpēc vai nu aizmāršīgs, vai arī nav ļoti pašpārliecināts.

Par dziedāšanu runājot, katru vakaru pa ielu gar māju iet jaunietis dziedot dziesmas. Dažreiz viņš iet piedzēries, bet arī dzied, vienīgais ka tā pašķībāk, bet arī skaļāk.

Vispāri šovasar īsti vasara nav bijusi. Viena lietus sezona tā lēzeni un smuki ieplūda otrajā lietus sezonā. Atliek cerēt, ka ziemas arī tā īsti nebūs.