Lūdzu piedošanu par tādu sadzīviski amatierisku ierakstu, bet viena lieta pārsteidza mani tik ļoti, ka nevarēju ar to nepadalīties.
Tātad, jāstrādā tagad birojā, kurš atrodas diezgan patālu no jebkādām sadzīves ērtībām -- apkārt nav pat veikalu kur nopirkt rīsu piku, nerunājot jau par kafijas bodēm, kuras ap veco biroju bija pat veselas piecas un visas tādas kreftīgas. Vienīgā izvēle ir dzērienu automāti, kur par 80 jēnām var nopirkt 250 mililitru bundžu ar cukurainu, skābu un gāzētu dzērienu iekšā. Pavisam nepievilcīgi.
Tāda lietu kārtība mani piespieda nēsāt uz darbu tējas bundžu. Vakarā uzvāru tēju, no rīta ieleju burciņā un uz darbu. Burciņa bija vecā riteņa pudele, lietota izbraucienos un tā un tāpēc ar lielu mikrobu daudzumu kuri tur jau ir integrējušies. Tēja pēc pusdienlaika oda nelāgi, tāpēc nolēmu, ka jānopērk vakuumpudele.
Aizgāju līdz veikalam, nopirku smuku, rozā vakuumpudeli ar Thermos uzrakstu. Vakarā par tēju aizmirsu, tāpēc uzlēju to jau no rīta un pa taisno pudelē un uz darbu.
Pēc pusdienām izdomāju padzerties un applaucēju muti. Nu, labi, četras stundas vien pagājušas, nav nekāds brīnums. Četros pēcpusdienā nekas nebija mainījies. Nebija mainījies arī sešos vakarā. Atveru parzerties, sadūšojos tikai uz mazmazītiņu malciņu, applaucēju lūpas un uz redzēšanos.
Tas termoss ir tik riktīgs, ka karstai tējai nav lietojams. Viņa vispāri netaisās atdzist! Nebiju pat iedomājies, ka mūsdienu vakuumpudeles ir tik advancētas.