kad es dzīvoju amērikas subtropijā, kur vietējā fauna bija zirnekļi brown recluse un black widow (melno atraitni arī skatīju savām acīm, kad paziņa atrada uz mājas sienas un laimīgi bakstīja ar zaru, lai parādītu man to vēdera krustu) un klaburčūskas, un flora arī bija uz to pusi indīga, tad visiem vietējiem bija kaut kādi šausmu stāstiņi no bērnības, kā nomaldījušies no takām un ieberzušies (vārda tiešā nozīmē) vai sakosti. bet tā uz vietas dzīvojot izvairīties nevarēja tikai no 5 cm lielajiem prusakiem, kas bija pilnīgi visur, un pirms vilkšanas kājās parasti apskatīju kurpes. a tā dabā parasti visi palika uz takām, vilka ciet moskītu tīklus un negrābās ar uzrāvienu tumšās vietiņās, bet lēniņām pārbaudīja no sākuma.