Šugā faiv
Commenting To 
23.-Jan-2017 01:33 am
Dažādu interesantu iemeslu dēļ izdomāju nomainīt dzīvesvietu. Tepat vien blakām, bet bišku savādāku dzīvokli, tāpēc šodien gāju mājas skatīties.
Katru reizi pārvācoties esmu sajūsmā par vareno tokijiešu mājokļu dažādību. Uz ielas visi it kā cilvēki kā cilvēki, bet kad paskaties kur tie cilvēki dzīvo, tad rodas visādas dīvainas domas par to, cik ļoti katrs cilvēks dzīvo atšķirīgā pasaulē.

Pirmā vieta bija netālu no Šindžuku debesskrāpju rajona, starp daudzstāvu birojiem. Paveca ēka baltā krāsā, diezgan tipiska Tokijas septiņdesmitajiem gadiem, turklāt tam laikam diezgan stilīga. Neskatoties uz ārpuses stilīgumu, iekšas ir tumšas un ož pēc mitruma. Varētu būt vecais tatami, varētu būt sienas, kas to lai zin. Itkā jau viss kārtībā, bet tā vieta neuzrunāja. Sajūta bija vairāk kā tādā veco laiku pusbirojā.

Otrais mājoklis atradās ļoti smukā vietā pie Jojogi parka, ļoti gaišs un ar vecu sakuru aiz logiem. Skats paveras uz Šibujas dzīvojamiem rajoniem, klusiem un zaļiem, ļoti mierīga un jauka vieta. Durvis ar ultramodernu elektronisku slēdzi, kurš pīkst un spīdina daudzkrāsainās pogas. Virtuvē atradu noslēpumainas durvis. Aiz durvīm ir kvadrātaina istaba ar betona grīdu, ūdens krānu un vēl vienām durvīm, kuras ved tieši uz āru. Abas durvis diezgan simboliskas, ar lielu logu durvju vidū un slēdzi, kurus vairāk lieto WC iestādēs. Kāpēc ir nepieciešama superultramodernā elektroniskā sistēma uz galvenajām ieejas durvīm, ja virtuvi no ielas atdala tikai divas simboliskas durvis, skaidrībā netiku. Uz ieejas durvīm ārpusē latīņu burtiem rakstīts "Hareru", ko varētu iztulkot kā "Skaidrosies" kad runa ir par laiku. Diezgan dīvains dzīvoklis kurš rada daudz jautājumu, bet skats uz veco sakuras koku un Šibuju ir vienreizējs. To es redzēšu sapņos.

Trešā māja ir ar diezgan ambiciozu nosaukumu: Queen's Home. Megumi atverot durvis palecās uz vietas un iekliedzās. Viņas izbrīns man īsti skaidrs nebija, bet jā - atverot durvis pirmā lieta ko redzi ir stikla mozaīkas siena, kura radīja diezgan interesantu gaismas spēli līdz ar rietošo sauli. Negaidīti, bet ja to uztver kā mākslu, tad ir ļoti smuki. Ienākot iekšā mūs sagaidīja vēsa istaba ar cietu ozolkoka grīdu. Apskatot tālāk, nekustamā īpašuma aģente apstājās skatīdamies otrajā istabā, bet iekšā negāja. Megumi viņai pienāca klāt un teica, ka iekšā neies. Tad nu bija laiks man pateikt savu "oh nu kamooon!". Ieslēdzu gaismu. Istabā tatami ar melniem traipiem, atbīdāmā siena ar kvadrātmetru lielu izplēstu caurumu, caur kuru var redzēt koka režģi. No lampas gandrīz līdz grīdai nokarājas melna lente ar sudrabainiem diegiem, turklāt lampa nekādīgi negribēja slēgties iekšā visu laiku mirgodama. Istaba varētu būt ļoti gaiša, bet logi ir netīri un ar plaisām. Atcerējos Jokohamas spoku istabu atrakciju, tikai šoreiz tā diezgan pa īstam. Trešā istaba bija ar tatami, bet arī diezgan vēsa un neomulīga. Varēja just iepriekšējo iedzīvotāju smagās domas, kuras joprojām karājās gaisā un negribēja doties prom. Virtuve ir vēl viens pārsteigums - ļoti un ļoti liela, bet ar durvīm, kuras ved pa taisno uz ielu, atkal uz ielu. Tās virtuves durvis, laikam, ir kāda japāņu veco māju īpašība kuru es līdz galam nesaprotu.
Comment Form 
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
This page was loaded Mar 29. 2024, 3:25 pm GMT.