Šugā faiv
Commenting To 
23.-Okt-2016 12:41 am
Kad biju Taizemē, man šķita, ka tā nu ir smaržām un smakām bagāta zeme. Citronzāle, vīraki, eļļainā tuktuku izplūdes smaka, duriāns, mango un neskaitāmās tropiskā karstumā sasmirdušās upes.

Bet kas to būtu zinājis, ka Taivāna ir vēl lielāks piedzīvojums degunam un vispāri visām sensorajām sajūtām. Tuoenas lidosta ir sasmakusi, visur mitruma smaka, bet tas nav nekas neparasts dienvidāzijā - visur tā ir, arī Japānas siltāko daļu lidostās. Gāju pa Taipejas ielu domādams par to vai viena kaka ielas vidū var smirdēt tik ilgi un vai man pašam kurpei nav kaka pieķērusies. Smaka kļuva arvien spēcīgāka un izteiktāka, apauga ar jaunām niansēm - tai pievienojās citronzāles un sezama aromāts un vispāri tā buķete bija diezgan grūti aprakstāma un vārdos ievietojama. Večuks uz ielas vārīja smirdīgo tofu zupā, kas ir taivāniešu nacionālais gardums.
Cituviet ielās ir spēcīgs kampareļļas aromāts, tam klāt Ķīnas anīss, sezama eļļa, sojas mērces smaka, tējas un jūras veltes kuras žāvē tepat ārpusē, atkal duriāni un sandālkoka vīraki. Smakas un smaržas ir visur un trešajā dienā man vairs nav īsti viennozīmīgas nostājas par to, kura smarža ir apetīti rosinoša un kura nav. Viss ir relatīvs, pavisam relatīvs. Plus punkts manai izglītībai - Taivāna ir ļoti dzīvelīga un smaržīga vieta, lai arī tās publiskais tēls ir pilnīgi citāds.
Comment Form 
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
This page was loaded Mar 28. 2024, 3:27 pm GMT.