Pie eskalatoriem gadās kungi un kundzes, kuri ir gluži kā ērgļi.
Tuvojoties eskalatoram tie iet lēnāk un lēnāk, līdz ātrums ir minimāli iespējamais; tāds, lai varētu noturēties gaisā. Jau pāris metrus pirms kustīgajām kāpnēm tie izdara dažus soļus pa kreisi un pa labi, itkā meklējot pareizo vektoru, izpleš rokas ar lietussargu vienā un koferi otrā un lēnām iepeld eskalatorā.
Eskalators tos paķer un paātrina atkal.
Tas, ka ērgļiem aiz muguras ir rinda, kura visus tos manevrus vēro, ērgļus neuztrauc. Jo ērglis ir lepns.