Vasara Japānā ir histēriska sezona. Karstums ir tāds, itkā centos nocepināt visu - cilvēkus, augus, pilsētas un laukus. Karstums nerimstas pat naktīs, kad temperatūra reti krīt zemāk par 29 grādiem pēc Celsija.
Cikādes arī ir histēriskas. Tik mazi kukaiņi rada tik lielu troksni, ka tos dzird pa gabalu. Labas lidotājas cikādes gan nav, un var iet pa ielu un dabūt cikādi sejā, kura čivinādama centās lidot, bet nesanāca...
Nokrišņi arī ir histēriski. Nokrišņi ir ļoti reti, bet ja ir, tad tādi, ka notiek kalnu nogruvumi, šļūdoņi, plūdi un kas tik nē.
Arī ēdiens kļūs histērisks. Karstuma dēļ negribās ēst neko un tikai asi un skābi ēdieni spēj izraisīt interesi, tāpēc es gatavoju vinila cimdos. Vēlāk ir histērija uz tualetes poda, jo kapsicīnam taču jātiek ārā.
Arī cilvēki ļaujas vasaras histērijai un visu vasaru blandās apkārt dejodami uz ielas Obon dejas un ēsdami gurķus uz kociņa. Par to, kas notiek pēc tam, izdomājiet paši.
Tāda ir vasara Japānā.