Japānā daiļslidošana ir liela lieta, bet man sāp sirds skatoties tās sacensības.
Tā Mao Asada ar bodhisatvas seju ir absolūti satriecoša, bet diktoru komentāri "tripple axel" ir... es pat nezinu. Ok, ja jau solīts par seksu, tad - tas ir kā lieliska seksa laikā konstatēt faktu, pasakot "4 frikcijas sekundē".
Tas ir kā skatīties lielisku gleznu un klausīties par eļļu krāsu ķīmisko sastāvu. Vienvārdsakot - sāp sirds, kad mākslu pārvērš anatomijā un liekas, ka visi tie skatītāji ir kā sadistiski novērotāji ķermeņa sadalīšanas procesā, bet sadalītājs tik saka "taisnā zarna", "nieres"...

Baudiet mākslu, nevis preparējiet to.