Izraēlā aizrāvos ar humusu. Jā, šeit nebiju oriģināls.

Vispāri ir pat viens stāsts no Haifas.
Staigājam pa vienu no tiem milzīgajiem Haifas lielveikaliem un meklējam humusu. Abiem izpratne par ivrīta pierakstu alefbet līmenī, tāpēc viegli nav, bet tik daudz cik "košēr" salasīt spējam.
Izdomājām pajautāt to jauko smaidīgo tantiņu kura tagad ņemas pa plauktiem.
Jautājam smukā angļu valodā: "Excuse me, where can we find some hummus please?".
Tantiņa paskatās uz mums kā uz tādiem idiotiem un atbild kaut ko ivrītā.
Saprotam, ka šādi mums komunikācija neies uz priekšu, izdomājām pēdējo un galīgi trako - pajautāt krieviski: "Izviniķe, gde zdes hummus?".
Tantiņa paskatās uz mums kā uz pavisam prātu izkūkojušiem tūristiem un smukā ukraiņu-ivrīta maisījumā saka: "A chomu vi srazu ne zkazali sho govorit umeete, a to ekskjuuuzmi!".
Izrunājāmies ar tantuku, kura jau daudzus gadus dzīvo Izraēlā un atbraukusi esot no Odesas.
Lapni parādīja kur humusu pārdod un caur visu veikalu ar plašu izraēliešu smaidu skaļi kliedza mums pakaļ: "Ne obyeshtes svoim humusom!".

Jā. Par ko tur bija stāsts? Sagatavoju humusu. Kādi 2 kilogrami būs. Svētki var sākties!