Tanakas kungs kolēģim raksta vēstules.
Dara to daudz un bieži, lieto tādu smuku un bagātu valodu. Viņam ir jāraksta grāmatas. Būs viens jauns japāņu rakstnieks. Es to nopietni. Kādreiz viņš arī man stāstīja par to cik dīvaina ir šī pilsēta un pieminēja savu mīļo dzidõsju - Toyota Mark2, kā jau vecs cilvēks, lietoja neformālo valodu, kuru es tolaik nemaz nemācēju. Dažreiz šis pavecais japāņu onka pārvērtās par puiku, lēkāja un un spalgi klaigāja, kā to dara japāņu bērni. Nu, ja redzēja kaut ko tādu īpašu, kam gribēja pievērst pārējo uzmanību.

Un vēl es šodien skatījos gūglmepos. Redzēju savas Latvijas mājas, redzēju šūpoles pagalmā, arī šo to jaunu, ko vēl nebiju redzējis.