Kawasaki man sākumā vispāri ne īpaši patika.
Bez īpaša spilgtuma, ne pārāk izskatīga uz Tokijas un Jokohamas fona, bez īpašiem dabas skatiem vai labi pazīstamiem tempļiem. Ar augstu noziedzību un zemu kultūru.
Ar laiku Kawasaki kļuva par mājām.

Pirmkārt, filipīnieši, kuru ir tik daudz Kawasaki, izrādījās ļoti jauka tauta. Nē, japāņi arī ir ne mazāk jauki, bet, manurpāt, filipīnieši tie ir tādi kā japāņi bez maskām un ar tikpat lielisku humora izjūtu, kura gan rietumniekiem dažreiz liekas bērnišķīga.
Nezinu vai spētu dzīvot starp filipīniešiem, jo pat japāņi ar savu dienvidniecisko skaļumu dažreiz izsauc galvassāpes, bet blakus - ļoti patīk.

Otrkārt, Kawasaki ir saglabājusi krietu vecās Japānas daļu, kura eksistē paralēli, bet nerādās, ja to nemeklē speciāli.
Šeit ir ļoti apgaroti tempļi, meditāciju kalni, bambusu birzis (vispāri kā var nosaukt birzi nelielu, kurā aug tikai bambusi izņemot kā čikurin, kas ir japāņu vārds?), dīķi ar bruņurupučiem, vecie sento un onseni ar plakātiem vēl no agrajiem pēckara laikiem un atmosfēru no viduslaikiem kuros, gan tieši pēdējā iemesla dēļ ne vienmēr ir pārāk relaksēti, jo vīri ir diezgan agresīvi.

Un jā, par filipīniešiem.
Pēdējā laikā patīk Moymoy un Palaboy video Jūtubē:

http://www.youtube.com/watch?v=QBVSKYXPHs8
http://www.youtube.com/watch?v=lRv5q6TalE0
http://www.youtube.com/watch?v=-DSDMojkDHA