Ashitaba, jeb Angelica keiskei ir Hachijo salai endeemisks augs (tai salaa vispaari faunaflora ir unikaala un endeemiska, taapeec blakus esoshaas Bonin salas ir ieguvushas Unesco heritage statusu, kaa Galapagos of the Orient), ar kuru, protams, man bija laime iepaziities tieshi shajaa salaa. Augs ir latvaanja radinieks, izskataas un smarzho attieciigi, bet ir eedams un esot arii veseliigs. Govis, kuras eed to augu daudz, dod labaako pienu, kuru es ever esmu dzeeris. Tiesa gan, domaaju, ka tas fakts, ka taas govis ganaas zaljas, subtropiskas salas vulkaana nogaazee 400 km no tuvaakaas civilizaacijas taalu juuraa, arii ir stipri no svara.
Vakar Megu atveda no salaam Ashitaba kjekaru, taapeec sagatavoju salaatus. Taadus, kaadus gatavo salinieki. Viena no retajaam japaanju recepteem, kuraa ir majoneeze.
Mazliet apvaariitas lapas:



Tuncis, majoneeze, ashitaba un mazliet ponzu, kas ir citrusu etikjis.



Tas bija tik garshiigi, ka es gribu veel un veel un ir gruuti apstaaties.